Starptautiskā tirdzniecība. Valsts maksājumu bilance

Pie alternatīvajām jeb modernajām starptautiskajām tirdzniecības teorijām pieder trīs teorijas: • Ražošanas faktoru attiecību teorija – pazīstama arī kā Hekinera-Olina teorija un tās pamatā ir pieņēmums, kas relatīvo cenu atšķirības ir izskaidrojamas ar to, ka valstis nav vienādi nodrošinātas ar ražošanas resursiem. Šīs teorijas ietvaros starptautiskā tirdzniecība tiek skaidrota ar divām teorēmām: katra valsts eksportē tās faktorpiesātinātās preces, kuru ražošanai tām ir salīdzinošs ražošanas resursu piesātinājums, un importē tās preces, kuru ražošanai ir ražošanas faktoru deficīts un starptautiskās tirdzniecības iespaidā vienādu ražošanas resursu cenas izlīdzinās valstīs, kas savstarpēji tirgojas; • Preces dzīves cikla teorija – saskaņā ar šo teoriju valstis, kurām ir pietiekami daudz kapitāla un kvalificēta darbaspēka, iegūst salīdzinošās priekšrocības, jo šos resursu var ieguldīt inovācijā, tādējādi ražojot jaunas preces, t.i., bagātākas valstis arvien vairāk iegulda jaunu tehnoloģiju attīstībā, bet standartizēto preču ražošanu ar licenču un patentu palīdzību pārnes uz citām valstīm, tādējādi nostiprinot savas līderpozīcijas; • Iekšnozaru tirdzniecības teorija – teorija balstās uz trīs pieņēmumiem: tā kā katrā valstī ir atšķirīga patērētāju gaume, tad patērētāji vēlas nopirkt pēc iespējas vairākas preces vienas preču grupas ietvaros; valstīm ir vieglāk eksportēt tās preces, kuru ražošanā un realizācijā ir uzkrāta pieredze iekšējā tirgū; katra valsts specializējas noteiktas preces ražošanā, kas ietilpst kādā preču grupā.