Daudzās kompānijas gribētu piegādāt savu preci uz plašo vietējo tirgu; menedžeriem nebūtu vajadzīgi mācīties jaunu valodu un starptautiskās tiesības, rīkoties politiskās un ekonomiskas nestabilitātes apstākļos vai veikt izmaiņas savā produkcijā, lai apmierinātu dažādu patērētāju vajadzības. Biznesa vadīšana būtu vieglāka un drošāk.
Starptautiskais mārketings ir uzņēmējdarbības domāšanas loģika, kad pasaules(globālais) tirgus tiek izskatīts kā globālas ražošanas-realizācijas aktivitāte ar mērķi gūt peļņu.
Ietver visas marketinga aktivitātes attiecībā uz globālo tirgu.
Starptautiska mārketinga būtība pasaules (globāla tirgu) uztvere kā savu potenciālo tirgu, tā analīze un tā vajadzību apmierināšana.
Eksports un tās pazīmes:
Kad kompānija ir nolēmusi iziet uz noteiktas valsts tirgus, nākamais menedžmenta solis ir izstrādāt optimālo iekļūšanas stratēģiju. Runa ir par tādiem stratēģijām, kā:
netiešs eksports – ražotāja produkcija tiek pārdota ārzemju tirgos ar neatkarīgo starpnieku palīdzību (brokeri, eksporta jeb tirdzniecības uz mums utt.). Šajā gadījumā, ražotājs un starpnieks ir no vienas valsts.
Netieša eksporta plusi:
Uzņēmuma ražotāja ierobežotie resursi.
Preču pārpalikumi, pie tām pieprasījuma esamība ārzemju tirgos
Minimālais politiskais un ekonomiskais risks.
Netieša eksporta minusi:
Uz mums zaudē kontroli par preču sadali un veicināšanas politiku
Nav iespējams noteikt pircēju attieksme un vajadzības
tiešais eksports:
eksporta nodaļa un kompānijas apakšnodalījums;
ārzemju pārdošanas nodaļa jeb meitas kompānija;
tirdzniecības pārstāvji;
ārzemju izplatītāji vai aģenti.
Kopīgs eksports divi vai vairāki uzņēmumi ražotāji apvienojas ar mērķi pārdot savu produkciju ārzemju tirgos. Šāds eksporta veids dod iespēju uzņēmumiem ražotājiem sasniegt ievērojamākus kopīgas darbības rezultātus, nekā tie darbotos neatkarīgi.
licencēšana – vieglākais starptautiskā darba dalīšanas izmantošanas veids. Parasti licenciārs par noteiktu samaksu vai rojalti piedāvā ārzemju kompānijai tiesības izmantot savas ražošanas un tirdzniecības sekrētus, tirdzniecības marku un patentu, un tādā veidā ar minimālo risku ienāc ārzemju tirgū. Licenciāts iegūt ražošanas zināšanas un pieredzi, vai produktu (tirdzniecības marka). Licenzēšanai ir dažādas problēmas – firma – licenciāts nevar kontrolēt licenciāta darbību. Labāka licenciāra stratēģija – inovācijas līderība, kura dod brīvību licenciātam.
kopējie uzņēmumi – kad kompānija sadala īpašumu un ražošana kontroli ar vietējai kompānijai;
tieša investēšana – ārvalstu kompānija var iegūt vietējas kompānijas akcijas vai kontrolpakete, vai uzbūvēt savu ražošanu „no nulles”. Ja ārzemju tirgus ir pietiekami liels, jaunas ražošanas jaudas dod kompānijas daudz priekšrocības.
