1.Starptautiskā kopiena un tās struktūra
Modernās starptautiskās tiesības ir starptautisko tiesību subjektu radīto starptautisko normu kopums, kas nosaka valstu un citu mūsdienu straptautisko personu tiesības un pienākumus to savstarpējās attiecībās, to piedrību pie Starptautiskās Kopienas.No laika gala starptautiskās tiesības apzīmēja arī ar jēdzienu jus gentium, tomēr šis jēdziens visiem cilvēkiem piemītošu tiesību un arī Romas impērijas tiesību izpratnē nenozīmēja tiesību un pienākumu kopumu, kas noteiktu un regulētu valstu savstarpējās attiecības. Starptautisko tiesību veidošanās sākumā valstis bija un ilgi palika kā vienīgie starptautisko tiesību subjekti. Starptautiski tiesiskā sadarbība, tās apjoms un robežas vienmēr ir dažādu apstākļu un starptautiskās dzīves dalībnieku vajadzību noteikta. Nepārtraukti ir attīstījusies atziņa, ka pastāv svarīga, būtiskas intereses, cilvēku labums jeb labklājības joma, kas nav atsevišķu valstu, bet gan visas valstu saimes – Starptautiskās Kopienas lieta.Šajā kopienā tās dalībnieku savstarpējās attiecības regulē atzītās obligātās tiesību normas, kas nosaka katra atsevišķa starptautisko tiesību subjekta varas robežas, to savstarpējās sadarbības un līdztiesības parametrus, kā arī starptautiskās sadarbības mērķus un robežas. Šo normu kopums arī veido starptautiskās tiesības.Starptautiskā Kopiena tādējādi ir it kā vispārējs mērķtiecīgs veidojums..Mūsdienu Starptautisko Kopienu veido visas ANO dalībvalstis, starptautiskās starpvaldību organizācijas, Vatikāns, kā arī fiziskās personas ar starptautiskajās tiesībās noteikto statusu cilvēktiesību laukā un kā starptautiskās kriminālatbildības subjekti.…
