Atzīšanas veidi:
1. Atzīšana de jure – formāla atzīšanas akta pieņemšana (caur Saeimu)
2. Atzīšana de facto – netiek pieņemta formāla deklarācija, bet attieksme kā pret valsti.
3. Atzīšana ad hoc – atzīšana noteiktam brīdim, noteiktai vajadzībai. Izbeidzoties vajadzībai izbeigšana beidzas. Pagaidu atzīšana konkrētā jautājuma risināšanā.
4. Kolektīvā atzīšana – uzņemšana starptautiskajās organizācijās (balsstiesības)
Valsts tiesību pēctecība - situācija, kad viena ST subjekta vietā rodas cits ST subjekts. Kur paliek saistības, tiesības, pienākumi?
Rodas, ja valstis:
1. Sadalās
2. Apvienojās
3. Teritoriju nodošana
4. Jauns valsts rašanās iepriekšējā vietā – tiek nodibināts pilnīgi jauns valstiskums
5. Jaunas valsts rašanās atkarīgās teritorijas vietā
Ko darīt ar līgumsaistībām? Manto:
1. Līgumus
2. Vieta starptautiskajās organizācijās (Padomju Savienība – tā pati Krievijas Federācija, bet Serbija nemantoja Dienvidslāvijas vietu, nācās stāties pa jaunam ANO)
3. Valsts īpašumus
4. Valsts arhīvus - 1983.g. Vīnes konvencija – jaunai valstij jāmanto arhīvi, kas attiecas uz tās iedzīvotajiem, teritoriju. Patur visu īpašumu, kas valsts teritorijā. Parādi, īpašums ārzemēs – sadalīšanās gadījumā jāsadala, mantojot – manto.
Valsts turpināšanās:
Prettiesiska valstiskuma pārtraukšana nepārtrauc valsts kā ST tiesību subjekta pastāvēšana. Piemēram, Latvija -valstiskuma pārtraukšana ar iekļaušanu PSSR.
Tā valsts, kas turpina pastāvēt – trupina ievērot visas līgumsaistības, kas bija līdz pārtraukšanai. Nav saistoši visi tie līgumi, kurus slēgusi tā valsts, kura pārtrauca šo valstiskuma pastāvēšanu. Latvija pilda visus līgums, kas noslēgti līdz 1949.g.
…
