Tiesības uz veselības aizsardzību
Latvijā tiesības uz veselības aizsardzību tiek īstenotas, savstarpēji sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām juridiskām un fiziskām personām. Valsts pienākums veikt pasākumus veselības aizsardzības nodrošināšanā ir cieši saistīts ar valsts ekonomiskajām iespējām. Pasākumi ietver medicīnisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pārtikas higiēnas standartu noteikšanu u.c.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts pienākums ir arī atturēties no tādām darbībām, kas ierobežo iespējas katrai personai pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību - saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamu savas veselības nodrošināšanai.
Tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij jādara viss iespējamais, lai tajā darbotos efektīva veselības aprūpes sistēma. Taču ir svarīgi, lai nevienam netiktu liegta pieeja veselības aprūpei uz diskriminējošiem pamatiem.
Valstij pēc iespējas jācenšas nodrošināt, ka arī mazāk turīgie iedzīvotāji var izmantot nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Turklāt valstij ir jāregulē, lai šie pakalpojumi, kas tiek piedāvāti kā privātās, tā publiskās iestādēs, būtu kvalitatīvi.
…