Starptautiskās reklāmas tīkli sākās 1899. gadā, kad J. Walter Thompson kompānija pirmo reizi pasaulē ir iznākusi pasaules arēnā. 1920. gadā McCann-Erickson aģentūra atvēra filiāli Londonā, lai virzītu tirgū pirmo globālo marku Standart Oil. No tā laika ļoti daudzas lielas reklāmas aģentūras un holdinga kompānijas vērojami paplašinājuši starptautiskus tīklus, iegūstot lokālas aģentūras, apvienojoties ar tām, veidojot stratēģiskās savienības. 80. gadu beigās ir vērojama starptautisko reklāmas tīklu pieaugums, globālo ražotāju skaits pieaug, ražotāji stipri paplašina savas darbības laukumus, attīstās globālas attīstības markas. Viens no starptautisko marku barjerām ir vietējo reklāmas aģentūru pretestība un klientu attieksme pret kompānijām, kas ir atnākuši no citām valstīm. Lai pārvarētu šis problēmas, kompānijas sāka sadarboties ar vietējo personālu, kam ir pieredze vietējos tirgos.1
Veidojot reklāmu citā valstī, jāņem vērā dažādi faktori (var nedarboties pierastie masu informācijas līdzekļi, cita auditorija, cita vērtību skala u.tml). Jāatrisina problēma, kā fiziski tiks veidota un koordinēta reklāma (reklāmas nodaļa uzņēmumā, vietējā reklāmas aģentūra, firmas filiāles atvēršana ārzemēs). Lai to atrisinātu, jāpievērš uzmanība vēl diviem jautājumiem: ārzemju mārketinga struktūrai un kādi ir ekonomiski visizdevīgākie un efektīvākie reklāmas līdzekļi.2
Tendencei tirgum paplašināties līdz pasaules līmenim ir izskaidrojama ar trim faktiem.
1) Patēriņa un darījumu tirgi Ziemeļamerikā, Rietumeiropā un Japānā (visi ļoti lieli) pamazām sāk samazināt augšanas tempu, tādējādi samazinot arī iedzīvotāju un mājsaimniecību attīstības tempus par 2-3% gadā. Uzņēmumi, kuri visvairāk savas produkcijas pārdod vietējos tirgos, ir sapratuši, ka attīstībai jāmeklē citi noieta tirgi.
…
