I Starptautiskās tirdzniecības būtība
Starptautiskā tirdzniecība ir darījumu attiecības, kas pastāv starp vismaz divām valstīm. Pēc būtības tā ir tirdzniecība starp suverēnām valstīm. Starptautiskā tirdzniecība ietver visu valstu ārējo tirdzniecību.
Starptautiskās tirdzniecības nepieciešamību nosaka vairāki faktori:
Valstu klimatiskās atšķirības;
Nodrošinātība vai dabas resursu trūkums;
Dažāds ražošanas tehnoloģiskais līmenis un potenciāls, kā arī citi faktori.
Valstis piedalās ārējā tirdzniecībā, jo:
Ekonomiskie resursi – dabas, cilvēku, kapitāla – sadalīti starp valstīm ļoti nevienādi: valstis būtiski atšķiras, jo salīdzina to nodrošinājumu ar ekonomiskajiem resursiem;
Efektīvai produkcijas ražošanai nepieciešamas dažādas tehnoloģijas vai resursu kombinācijas.
Produkcijas eksports, pirmkārt, ir dotajā valstī ražotās produkcijas izvešana un realizācija ārzemēs; otrkārt, produkcijas realizācija iekšzemē izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķēršos robežu. Eksportētājs parasti ir vietējā firma, kas produkciju izved saskaņā ar ārzemju partnera pasūtījumu, noslēgtu līgumu. Ar eksportoperācijām var nodarboties gan uzņēmums ražotājs, gan starpnieks. Pašmāju uzņēmējsabiedrība var produkciju nosūtīt savām ārzemju filiālēm un meitas uzņēmumiem. Eksportētāja partneri ārzemēs var būt ražojošie uzņēmumi (izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas, pusfabrikātu, komplektējošo detaļu, iekārtu un mašīnu eksports), vairumtirgotāji, retāk mazumtirgotāji.
Izplatītākie pakalpojumu eksporta veidi ir sekojoši:
1. Ārzemnieku apkalpošana, ja to veic šīs valsts uzņēmumi un organizācijas vai arī kopuzņēmumi ar ārzemju firmām. Praktiski šos pakalpojumus sniedz viesnīcas, transporta un sakaru organizācijas, kultūras un citas iestādes, tūrisma firmas. Šis eksports aptver arī veikalu, dzīvokļu, kantoru telpu izīrēšanu ārzemju firmām un to pārstāvjiem, tirdzniecības un kredītiestāžu pakalpojumus ārzemniekiem.
2. Ārzemnieku apkalpošana ārzemēs, ja to veic citas valsts firmas un to pārstāvniecības, piemēram, realizējot ārzemēs transporta organizāciju biļetes.
Preču imports ir preču iegādes (pirkšanas un pārdošanas) attiecības iekšzemē, kas pamatos aptver ārzemēs ražoto produkciju un sniegtos pakalpojumus.
Pakalpojumu imports. Produkcijas importu fiksē tirdzniecības bilance, bet pakalpojumu importu – maksājumu bilance. Var izdalīt divpadsmit pakalpojumu importa pamatveidus:
…
