Pārveduma līgums ir tāds līgums, saskaņā ar kuru īpašuma tiesības uz preci pāriet no pārdevēja uz pircēju par noteiktu cenu, kas izteikta naudā un ko samaksās pircējs. Starptautiskā pārveduma līguma noslēgšanu, izpildi, atbildību par tā laušanu u.c. ar līgumu saistītus jautājumus reglamentē ANO 1980.gada Vīnes konvencija par starptautisko pārveduma līgumu. Līguma noslēgšanai ir nepieciešamas vismaz divas personas, t.i. viena, kura piedāvā oferti (parasti pārdevējs jeb eksportētājs) un otra, kura pieņem jeb akceptē pārdevēja piedāvāto oferti (parasti pircējs jeb importētājs).
Iziešana starptautiskajā tirgū nozīmē atšķirīgu likumdošanu, tāpēc, lai novērstu dažādu likumu interpretāciju, tika izveidoti Starptautiskie tirdzniecības noteikumi jeb Incoterms, kas ir starptautiski tirdzniecības noteikumi, kurus izdod Starptautiskā tirdzniecības palāta. Šie noteikumi pirmo reizi tika publicēti 1936.gadā un tie palīdzēja unificēt tirdzniecības līgumus un likvidēt pārpratumus tirdznieciskos darījumos. Turpmākajos gados šie noteikumi ir vairākkārtīgi papildināti (1936., 1953., 1967., 1976., 1980., 1990., 2000.) un pēdējie papildinājumi (8.izdevums) ir veikti 2010.gadā un tie stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Mūsdienās Incoterms noteikumi ļoti plaši tiek izmantoti starptautiskajā tirdzniecības praksē un tie mazina vai pavisam novērš atšķirības starp dažādu valstu nacionālajām tiesībām, komerciālajām paražām un terminu izpratni. No tā izriet, ka šo noteikumu viens no mērķiem ir apkopot starptautiskajā tirdzniecībā visbiežāk lietotos terminus un noteikt to vienveidīgu tulkojumu, tādejādi novēršot starptautisko tirdzniecības terminu atšķirīgu tulkošanu dažādās valstīs. Šie noteikumi nosaka arī pušu tiesības un pienākumus, slēdzot pārdošanas līgumus par preču piegādi, nosaka precīzu pircēja un pārdevēja pienākumu sadalījumu attiecībā uz preču piegādi. No tā izriet, ka kā otrs svarīgākais šo noteikumu mērķis ir atvieglot starptautiskās tirdzniecības vadīšanu.
…