1.Eiropas Kopienu tiesas struktūra
EKT sastāvā ir 25 tiesneši (viens tiesnesis no katras dalībvalsts) un astoņi ģenerāladvokāti.
Tiesneši
Tiesneša kandidatūras izvēle ir dalībvalsts kompetencē. Taču noteikts, ka tiesneša kandidātam jābūt no tādu personu vidus, „kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kādas dalībvalstis parasti izvirza tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci” (EK Līguma 223.pants). Tiesnešus ieceļ ar visu ES dalībvalstu valdību piekrišanu uz 6 gadiem. Ik pēc 3 gadiem tiesnešus un ģenerāladvokātus daļēji nomaina, tādējādi nodrošinot EKT darba kontinuitāti. Taču gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus var iecelt amatā atkārtoti. Tiesneši no sava vidus uz 3 gadiem ievēl tiesas priekšsēdētāju, kuru pēc tam var ievēlēt arī atkārtoti. EKT priekšsēdētājs vada tiesas darbu.
Pašlaik no Latvijas EKT par tiesnesi ir apstiprināts Egils Levits, saskaņā ar izlozi viņš amata pienākumus pildīs uz laiku no 2004.gada 1.maija līdz 2006. gada 6.oktobrim.
Ģenerāladvokāti
Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt EKT argumentus par izskatāmo lietu, darbojoties objektīvi un patstāvīgi. Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijas Apvienotājai Karalistei ir pastāvīgs ģenerāladvokāts, pārējās valstis rotē alfabētiskā secībā.
EKT izskata lietas palātu sēdēs, virspalātā vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs vai pieciem tiesnešiem. Virspalātā, kas sastāv no 13 tiesnešiem, EKT sanāk, ja to lūdz dalībvalsts vai Eiropas Savienības institūcija, kas ir puse tiesas procesā, kā arī īpaši sarežģītās vai nozīmīgās lietās. Plēnumā izskata lietas tikai gadījumos, kas noteikti EK Līgumā, un tad, ja EKT uzskata lietu par īpaši nozīmīgu. Plēnuma kvorums ir 15 tiesneši.
2.Eiropas Kopienu tiesas jurisdikcija.
Pēc Nicas līguma, ar kuru tika veikti grozījumi EK Līgumā, spēkā stāšanās un atbilstošu grozījumu izdarīšanas Tiesas Statūtos (turpmāk – Statūti), EKT jurisdikcijā ietilpst šādu prasību izskatīšana:
Par Eiropas Kopienu dibināšanas līguma pārkāpumiem (EK Līguma 226., 227.pants)
Lietu var ierosināt Eiropas Komisija vai dalībvalsts, iesniedzot prasību pret kādu no dalībvalstīm par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu vai arī par Eiropas Komisijas un trešo valstu noslēgto līgumu pārkāpumiem. Lietās, kur prasību iesniedz Komisija, lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai EKT Eiropas Komisija pieņem patstāvīgi. Dalībvalstij, kura nav ievērojusi no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma izrietošo pienākumu izpildi, ir nekavējoties jāizpilda EKT nolēmums. Ja Eiropas Komisija atkārtoti vēršas EKT, un, ja EKT konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav ievērojusi tās spriedumu, EKT pēc Eiropas Komisijas lūguma var šai valstij uzlikt soda naudu vai kavējumu naudu.
Par Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu anulēšanu (EK Līguma 230.pants)…