Stikla šķiedra ar polimēru matricu, pieder pie stiegrotiem kompozītiem ar polimēru matricu – stiklplasti. Šķiedru diametrs atrodas intervālā 10-1…210 m. Izmanto īsas šķiedras (šķiedru garuma un diametra attiecības – 10…200) un garas šķiedras (šī pati attiecība tuvojas bezgalībai).
Pildvielu daudzumu polimēru masā izsaka ar to ieņemtā tilpuma attiecību pret visu kompozīcijas tilpumu – ar tilpuma daļu . Tās vērtība svārstās ļoti plašā intervālā (=0…0,95).
Noteicošais ir pildvielu daļiņu izvietojums polimērā. Parasti pildvielām ir lielāka mehāniskā stiprība un elastības modulis nekā polimēriem, tad, ievadot pildvielas, visbiežāk panāk šo abu parametru palielināšanos kompozīcijā. Lai orientējoši novērtētu mehānisko īpašību maiņu, mainoties pildvielas saturam kompozīcijā, parasti izmanto tā saukto maisījuma principu, kura pamatā ir pieņēmums, ka kompozīcijas īpašības atkarīgas tikai no komponentu tilpuma attiecībām tajā.
Stiegrojuma materiāls. Sākot no1960.gada ļoti strauji pieaug stikla šķiedru pielietošana polimēru stiegrošanā. Stikla sastāvā ietilpst vairāki oksīdi, bet katra oksīda loma stikla veidošanā nav vienāda. Tā SiO2 un B2O3 kūst bez citu oksīdu klātbūtnes un atdziestot veido stiklu, turpretī no Na2O, K2O, CaO, MgO stiklu iegūt nevar. Tāpēc pirmos sauc par stikla veidotājiem, bet otros par modifikatoriem. Modifikātori maina stikla īpašības. …
