Aģenta atgriešanās: Turēns un Meluči.
Alens Turēns savos darbos raksta par galvenajām pārmaiņām mainīgajā sabiedrībā, kā arī par sociālās fragmentācijas dabu, ieviešot jaunu vidi sociālajiem faktoriem. Turēns apraksta sociālo kustību kā pārmaiņu aģentu, bet 90. gadu darbos pievērš uzmanību plašākam subjekta jēdzienam un demokrātijas iespējām sociāla beigu posmā.
Vēsturiskums un sabiedrības pašatražošana – Turēna agrīno socioloģiju var saukt par darbības socioloģiju. Pēc Turēna uzskata, sabiedrību var uztvert kā sociālās darbības lauku – struktūru sastāda darbība. Šī teorija ir tuva marksismam, jo tās būtība atrodas tuvāk pārmaiņām nekā kārtībai. Ar sabiedrības pašatražošanu Turēns saprot sociālās darbības spēju izraisīt sociālās pārmaiņas. Turklāt, sabiedrība ne tikai pašatražojas, bet arī pārveido sevi, jo pārmaiņas ir sabiedrības pastāvīgs stāvoklis. Pārmaiņu aģenti ir sociālās kustības /kolektīvie aktori, nevis struktūras. Sabiedrības struktūra ir pašas sabiedrības darbība uz sevi.
Darbā „Sabiedrības pašatražošanās” (1973.) Turēns attīstīja savu darbības teoriju sociālās teorija darbā. Šī ideja ir galvenā tēma viņa darbos.
Viena no galvenajām idejām šajā darbā ir vēsturiskuma jēdziens, kuru Turēns izmanto, lai aprakstītu pašrefleksīvās sociālās darbības spējas.
Vēsturiskuma jēdziens uzsver, ka sociālās darbības spēja mainīt vēstures virzienu iedarbojas uz vēsturisko lauku ,t.i., starp sociālajām pārmaiņām un vēsturiskumu ir cieša saikne. Vēsturiskums izsaka arī sociālās darbības radošumu – sabiedrība nav tikai ražošana un pielāgošanās, bet ir arī radīšana un pašatražošana.
Vēsturiskumu kopumā veido 3 elementi, kas ir Turēna teorijas pamatā:
• zināšanu modelis –veido sabiedrības un dabas tēlu. Zināšanas tiek uzskatītas kā pārmaiņu aģents, jo zināšanas veicina sabiedrības iedarbību uz sevi, kā arī izraisa sociālas pārmaiņas;
• uzkrājums – materiālu ražošanas veids, process, kurā ekonomiskā aktivitāte un vēsturiskums tiek saistīti;
• kultūras modelis – kā sabiedrība spēj pašatklāties.
…