Latgaļi – austrumbaltu cilts, vēlāk tautība. Izveidoja latviešu nācijas pamatu. Latgaļu valoda saplūda ar citu novadu izloksnēm, izveidojot latviešu valodu. Vēl 17. gs. latgaļi saukti par “latvjiem”, no tā radies vārds “latvietis”. Valstiskie veidojumi Jersika, Tālava, Atzele, Koknese. Sākotnēji lett gall, tad latgaļi (mantotā patskaņu mija). Latvija, Latgale – sakne “lat” (upju vārdi, pēc attiecīgas ūdensteces nosaukuma). Dzīvoja Vidzemes austrumu daļā, Latgalē un Krievijas rietumos. Latgale atrodas tuvu Krievijas robežai. Skatoties kartē, ir redzams, ka tā ir Krievijas rietumu daļā.
Žemaiši – zems. Vlads Grinaveckis – žeme – zeme. Žemaišu vārds parādās 13. gs. sākumā. Ar laiku žemaiši nonāk pie jūras. Tagadējais Žemaitijas centrs ir augstāks, nekā kaimiņu novadi. Pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, Žemaitija ir Lietuvas valsts daļa, tomēr atsevišķa no Lietuvas. Tā cauri gadsimtiem ir saglabājusi savu identitāti un kultūru, savukārt žemaiši savu valodu. Volīnijas hronikā, 1286. gadā tiek apgalvots, ka visa Lietuva un žemaiši pieder vāciešiem. 1420. gada dokuments – Vītauta, lietuviešu karaļa, vēstule par žemaišu zemi "samaitarrum".
Aukštaiši – augsts (leiši ar k). Aukštaišu vārds vācu un latīņu valodā atšķiras austeiten, auxstote u.c. Vēstures avotos parādās 13. gs. beigās. Šī zeme ir augstāka nekā Žemaitija. Tā atrodas Viļņas augstienē. Pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, Aukštaitija ir Lietuvas valsts daļa. Dusburgas Pētera hronika "Augštaišus, Lietuvas karaļa zemi" = Austhechia terra regis lethowia.
…