Mītus rada arī izdomāti stāsti un atgadījumi, piemēram, bērnībā gandrīz visi tic, ka supervaroņi komiksos ir īsti, ka ir cilvēki, kuriem ir īpašas spējas, mūsdienās to varbūt varētu arī attiecināt uz zīlniekiem, ekstrasensiem, kuri prot paredzēt nākotni, zināt un pateikt to, ko citi nevar. Komiksos šie supervaroņi, piemēram, Supermens izglābj pasauli un cilvēci. Šie mīti balstās uz vēsturi, arī mitoloģiskajiem tēliem piemita dažādas spējas, taču izskatā tie īpaši neizcēlās no citiem cilvēkiem, gluži tāpat kā mūsdienu supervaroņi – tiem vienkārši ir maskas. Šādus mītus, iespējams, rada, lai cilvēki ticētu kaut kam, jo sabiedrībā pastāv uzskats, ka cilvēkam nepieciešama ticība – citi tic Dievam, citi tic visumam, citi vēl kaut kam, kas izglābs pasauli.
Manuprāt, viens populārs mīts, kas nav iegūts no fantastikas stāstiem, bet gan ir cilvēku izdomāts, ko esmu dzirdējusi– ūdens, kas nopērkams veikalā ir veselīgāks nekā tas, ko iegūst no krāna. Šo mītu noteikti sabiedrībā radījušas reklāmas, rādot, cik skaists tek ūdens no pazemes dziļurbumiem, ka tas ir dzidrs un minerālvielām bagāts. Protams, ja ūdens, kas tek pa krānu tek pa netīrām vai vecām ūdens caurulēm, būs nekvalitatīvāks par veikalā nopērkamo, taču mūsdienās Latvijā tā ir reti, bet cilvēki tāpat tic šim apgalvojumam. Šo mītu, iespējams, veido sabiedrība, lai cilvēki vairāk iepirktos, citi – lai pelnītu. Lai cilvēkiem radītu priekšstatu par dabas uzbūves principiem.
…
