8drenalīns – viena no stiprākajām asinsvadu sašaurinātājvielām.
Albumīni – nodrošina asiņu osmotisko spiedienu, kas plazmā aiztur ūdeni.
Aorta – lielākā organisma artērija
Ārējā asiņošana – asinis izplūst no brūces uz āru.
Arteriālā asiņošana – raksturīga spēcīga, pulsējoša, gaiši sārta asiņu plūsma.
Arteriālās asinis – skābekli bagātinātas asinis.
Artērijas – asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no sirds.
Asinis – šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa pastāvīgi kustas.
Ateroskleroze – gadiem ilga taukiem līdzīgu vielu nogulsnēšanās artēriju sienās, kas sašaurina un pavājina asiņu plūsmu.
Automānija – spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
Diastole – kādas sirds daļas atslābšana.
Embols- atrāvies receklis.
Eritrocīti – apaļas abpusēji ieliektas šūnas bez kodola..
Fagocitoze – Menčņikovs, neorganisko daļiņu aptveršana un iznīcināšana.
Fibriogēns – plazmas šķīstošā olbaltumviela.
Glikoze - galvenais enerģijas avots.
Globulīni – pretvielas, kas nodrošinaspēju pretoties slimību mikrobiem.
Hemofīlija – iedzimta slimība, kuras gadījumā asinis nespēj sarecēt.
Hemofīlija – slimība, kuras gadījumā organismā jau kopš dzimšanas trūkst kādas asinsrecei vajadzīgas vielas.
Hemostāze – asiņošanas apstāšanās.
Histamīns – stipra asinsvadu paplašinātājviela, kas atrodas bišu indē.
Humorālā regulācija – nodrošina ķīmiskās vielas, kas cirkulē asinīs – asinsvadu šaurinātājvielas un paplašinātājvielas.
Iekšējā asiņošana – asinis izplūst ķermeņa dobumos vai orgānos.
Imunitāte – organisma neuzņēmība pret slimību mikrobiem vai noteiktām indēm.
Kapilārā asiņošana – asiņošanas gadījumā asiņo visa virsma.
Kapilāri – asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
…
