TMV – pagājušo gadsimtu valsts un tiesību teorētisko koncepciju ietekmes izpēte -studenta galvenais uzdevums šīs disciplīnas apgūšanā. Katram gadsimtam ir raksturīga sava valsts un tiesību teorija, retumis pat vairākas teorijas. Šo teoriju izpēte ir saistīta ar valsts un tiesību problēmām mūsdienās, tāpēc ir ļoti svarīgi šī kursa ietvaros sagatavot augsti kvalificētus tiesību zinātniekus, gan tiesību filozofijas apguvē, gan ekonomistus, kuri analizē ekonomisko mācību vēsturi. TMV politisko un tiesisko mācību aktualitāte paspilgtina ar virkni problēmām, kuras attiecās uz valsti, politiku. TMV kurss sastopas ar juridiskās līdztiesības un šķiru privilēģiju, cilvēktiesību , personas un valsts attiecību, valsts un tiesību, sabiedrības un valsts, politikas un morāles, demokrātijas un tehnokrātijas, reformu un revolūciju problēmām. TMV piedāvā mums izvēlēties no vairākiem problēmas risinājuma variantiem. TMV apguve bija pagājušo gadsimtu juridiskās izglītības viens no svarīgākajiem kursiem. Šo disciplīnu sauca par politisko mācību vēsturi, vēlāk par tiesību vēstures filozofiju, valsts un tiesību vēstures mācību, politisko un tiesisko mācību vēsturi. Mūsu laiku raksturo ideoloģiskais plurālisms, dažādu viedokļu atdzīšanu gan zinātnē, gan arī kopīgajā apziņā. Izklāstot politiski tiesiskās doktrīnas tiek izmantotas zināšanas un kategorijas, daudzas no kurām tieši aptver TMV. Politiskās un tiesiskās mācības ir radušās pārsvarā saistībā ar valsts un tiesību vēsturi, atspoguļojot tā laika politisko un tiesisko aktualitāti. TMV izskata politisko domātāju darbus, kuri balstās uz viņu viedokļu , kā arī tā laikmeta gara atspoguļošanu.
TMV – ideju, priekšstatu, uzskatu, koncepciju par tiesībām, vēsturiskā attīstība.
4.Likuma izpratne Platona mācībā.
Atkarībā no attieksmes pret likumiem, Platons visas valstis iedala divās grupās: vienas, kur valdnieks stāv pāri visam, tai skaitā likumiem; otras, kur likumi ir augstākie, tiem pakļauti ir itin visi, arī valdnieki. Platona izstrādātais valsts projekts pieder tai grupai, kur likumiem ir augstākais spēks. Viņš ir pirmais cilvēces vēsturē, kurš tik dziļi un detalizēti izstrādā zināšanas nozari par likumiem, saskatot tās nozīmīgumu cilvēka attīstībā. Ar ironiju Platons izsakās par kādu no Kritas likumiem, kas aizliedz jauniem cilvēkiem pētīt, kas likumos ir labs un, kas slikts un liek visiem vienbalsīgi un pilnīgi vienprātīgi piekrist tam, ka likumos viss ir labi. Likumu izcelsme, pēc Platona domām, nav tikai pašu cilvēku saprātīgas darbības rezultāts. Tas saistīts ar dievišķo likumu. Šo kārtību Platons nosauc par dievišķo vai visaugstāko likumu. Cilvēku likumos jāatspoguļojas debess un dabas kārtībai, lietu dabiskai norisei, lai laiku ritējumam, upuru nešanai un svētkiem būtu atvēlēts tik, cik tiem pienākas pēc to dabas; lai dieviem tiktu dots pagodinājums, bet cilvēki kļūtu saprātīgāki šinīs lietās. Ja cilvēki neievēro vai pārkāpj šo dabas noteikto kārtību, tās augstāko likumu, tad kas gan cits, ja ne likumdevējs dosies tam palīgā, lai apturētu muļķa cilvēkus. Piem, Platons iesaka ar likumu aizliegt, ka vienāda dzimuma pārstāvji dzimumtieksmes apmierina ar sava dzimuma pārstāvjiem. Pēc dabas dzimumakti ir paredzēti, lai dzimtu bērni un nevajag tos veikt pretēji dabai, tādējādi apzināti kropļot cilvēku dzimumu. Ja šis likums darbosies tādā mērā, kā tagad likums par dzimumattiecību aizliegšanu ar vecākiem.…
