Pēc otrā pasaules kara starptautisko tiesību attīstība ir notikusi ļoti strauji attīstijās starptautisko tiesību pamatprincipi, parašu tiesības un līgumtiesības. Tiesību matērijas internacionalizācija un Eiropas apvienošanas rezultātā starptautiskie tiesību avoti ieguva ar vien lielāku nozīmi arī Latvijā.
Starptautiskie tiesību avoti ir :
1. Starptautiskās parašu tiesības
2. Starptautiskie līgumi
3.Vispārīgie tiesibu principi
4.Starptautisko tiesu nolēmumi un atzītu dažādu nāciju Starptautisko tiesību zinātnieku atziņas
Saskaņā ar Satversmes 68 pantu un likumu par Latvijas republikas starptautiskiem līgumiem 8 pantu Starptautisko tiesību normas tiek Transformētas Latvijas tiesībās, tās nestāv pāri konstitūcijai, bet ir Latvijas tiesību sastāvdaļa. Latvijas tiesībās Starptautiskie līgumi ieņem to rangu, kāds ir tā atzīšans akta rangs. Ja runājam par Tiesību avotiem Eiropas savienībā, tad ES tiesības iedala - primārās un sekundārajās tiesībās
Primārās ES tiesības – Nosaka ES konstitucionālo iekārtu, tādēļ to kopumu var uzskatīt arī par ES konstitūciju, tā sastāv no dibināšanas līgumiem un vispārējiem tiesību pamatprincipiem.
Dibināšanas līgumi ir svarīgākie primāro ES tiesību avoti.
ES konstitucionālo pamatu Veido šādi dibināšanas līgumi
1951.g 18. apr. Eiropas ogļu un tērauda apstrādes dibināšanas līgums. ( nav spēkā vairs )
1957.g 25. marta ES atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.
1957.g. 25. marta. ES kopienas dibināšanas līgums.
1992.g. 7. febr. līgums par ES savienību.
1997.g. 2. Okt. Amsterdamas līgums.
2001.g 26. febr. Nicas līgums.
Šobrīd Es konstitucionālo pamatu veido šādi dibināšanas līgumi :
1.1957.g. 25 mart ES ekonomikas kopienas dibināšanas līgums, konsuldētajā variantā.
2.1957.g. 25 mart. ES atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.
3.1992.g. 7. febr.Mārstrihtas līgums par ES savienību.
Tātad ja runājam par ES vispārīgiem tiesību pamatprincipeiem, tad šie te ir ES nerakstītās primārās tiesības. Un šie principi ir kopīgi visām dalībvalstīm un tie izriet no dalībvalstu nacionālajām tiesību sistēmām. Pamatā šos principus formulē un atklāj tieši ES kopienu tiesa un ES cilvēktiesību tiesa. Es tiesas sistēmai ir raksturīgs tāds tiesību avots kā parašu tiesības, šīs subnacionālās parašu tiesības līdzīgi kā nacionālās parašu tiesības ir radušās ilgstošā un vispārējā to piemērošanā. Tāpat ir jāapzinās ka tiesiski saistošo un tiesību normai līdzīgo raksturu.
ES sekundārās tiesības ir ES primāro tiesību atsavinājums.
Pastāv šādi ES sekundāro tiesību akti :
Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu 249 pantu var tikt izdotas regulas, direktīvas un lēmumi.
Regulas – saistošš apstrakts un vispārējs raksturs, tādēļ tās faktiski atbilst likumam, regulas izdod ES parlaments kopā ar padomi. Tiek publicētas oficiālajā izdevumā ES kopienu oficiālajā Vēstnesī. Regulas ir tieši piemērojamas katrā ES dalībvalstī gan atiecībā pret pašu valsti gan pret tās iedzīvotājiem un regulām nav nepieciešams speciāls ES dalībvalstu ieviešams akts un regulās iekļautās normas ir aizliegta dublēt ES dalībvalstu nacionālajās tiesībās
Direktīvas – Nosaka ES dalībvalstīm sasniedzamo mērķi, tās atiecas tieši tikai uz ES dalībvalstu vispārsaistošo normu izdevēj institūcijām uzliekot tām par pienākumu noteiktā laikā, laika sprīdī sasniegt direktīvai noteikto mērķi. Dalībvalsts var izvēlēties piemērotāko formu un līdzekļus.…
ieskats tiesību normu konspektā.labs mācību un eksāmenu materiāls.
- Tiesību norma
- Tiesību norma un sociālā norma: galvenās atšķirības
- Tiesību norma un tikumības norma - kopīgais un atšķirīgais
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Tiesību norma un tikumības norma - kopīgais un atšķirīgais
Конспект для университета5
-
Tiesību norma un sociālā norma: galvenās atšķirības
Конспект для университета2
Оцененный! -
Personu tiesības: Eiropas konvencija un tās protokoli cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībai
Конспект для университета5
-
Tiesību pamatu atbildes uz kontroljautājumiem
Конспект для университета9
-
Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
Конспект для университета25