Katrs cilvēks ar tikumiski Labo un morāli saprot kaut ko citu. Katrs rada nedaudz citādus, individuāli ievirzītus priekšstatus par šiem abstraktajiem jēdzieniem. Vienmēr jāievēro, ka apziņas jautājumi ir iekšējās pārliecības jautājumi. Savu iekšējo pārliecību nevar uzspiest citiem. Sabiedrībai zināmās robežās jābūt iecietīgai. Šis iecietības princips ir apziņas brīvības, ticības brīvības un uzskatu brīvības daļa.
No individuālajiem tikumības uzskatiem plūst neskaitāmi impulsi vispārēju uzskatu veidošanai par tikumības normām. Tādējādi notiek sabiedriskās morāles valdošo uzskatu veidošanās attiecībā uz tikumiski Pareizo. Šos uzskatus spēcīgi ietekmē kultūras tradīcijas un tās institūcijas, kuras šīs tradīcijas izplata (skola, baznīca, partija utt.), kā arī mūsdienās to personu uzskati, kas darbojas politikā vai masu mēdijos. Sabiedriskā morāle spēcīgi ietekmē indivīda morālo uzskatu veidošanos un ir pakļauta pārmaiņām atbilstoši laikam. Sabiedrisko morāli spēcīgi ietekmē pastāvošie dzīves apstākļi, it īpaši ekonomiskie, politiskie notikumi un katastrofas.
Viena no sabiedriskās morāles pamatproblēmām ir tā, ka valsts un sabiedrība nevar eksistēt bez vispārēji akceptētām ētikas normām. No otras puses šādas normas vienmēr kāds var izmantot kā sviru, lai paplašinātu savu varu vai ietekmi.
Tiesības pašas grib īstenot zināmas tikumiskas sabiedriskās vērtības, piemēram, brīvību, tiesisko drošību, aizsardzību uzticīgas līguma pildīšanas gadījumā, dzīvības un veselības aizsardzību pret netiesisku spēku. Tādēļ daudzos gadījumos tiesību normas pilnībā saskan ar tikumības principiem. Tikumības norma parasti formulēta kā tieša pavēle vai aizliegums (tev nebūs nonāvēt). Tiesības ar tiesību normu palīdzību var īstenot tikai ierobežotu tikumības normu daļu. Vēl svarīgs faktors, ka tiesības nedrīkst iejaukties intīmās personiskās attiecībās un pārkāpt tikumības normas.…
