1. biļete. – 1. Vispārējā tiesību teorija tiesību zinātnes struktūrā (vieta, loma, funkcionēšana).
Tiesību zinātne ir viena no zinātnes nozarēm, kas pieder pie sociālajām zinātnēm. Tā pēta tiesības kā īpašu sociālo normu sistēmu un tiesībpiemērošanas darbības dažādus aspektus, un tās kā zinātnes galvenā funkcija ir producēt patiesas zināšanas par īstenību un tās teorētiski sistematizēt.
Tiesību zinātnes pēc izziņas priekšmeta var iedalīt: vispārtorētiskās (tiesību teorija, valsts teorija utt.); nozaru (konstitucionālo, administratīvo, civilo utt.); starpnozaru (saimniecisko, transporta utt.); speciālās (kriminālistika, kriminālmeklēšana, likumdošanas tehnika utt.).
Vispārēja tiesību teorija ir vispārinātā zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī. Tiesību teorijas priekšmets sniedz atbildi uz to, ko attiecīgā zinātne pēta. Tiesību teorijas priekšmetu veido tiesību pamat likumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pēta tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas, sistēmas un citus ar tiesībām saistītus jautājumus. Tiesību teorija ir sabiedriska, politiski juridiska, teorētiska un filozofiska (metodoloģiska) rakstura zinātne. TT ir kā bāze visām pārējām tiesību zinātnēm. Vispārējā tiesību teorija atšķirībā no nozaru tiesību zinātnēm pētī tiesības vispār un līdz ar to tai ir vispārīgs raksturs. Vispārēja tiesību teorija pēta visām juridiskām zinātnēm vispārnozīmīgus jautājumus un izstrādā tām kopīgus principus un noteikumus. Tādējādi visas tiesību nozares, pētot un analizējot savas problēmas, pamatojas uz tiem principiem un jēdzieniem, ko izstrādājusi vispārēja tiesību teorija. …
