Juridiskā atbildība ir ,,īpaša tiesiska attiecība, kas rodas likumā vai līgumā noteiktā pienākuma nepildīšanas gadījumā.’’ Tā ir tāda tiesiska attiecība, kas pastāv starp personu, kurai ir nodarīts kaitējums tiesību normu pārkāpšanas gadījumā un personu, kurai ir jāatbild par šo kaitējumu nodarīšanu. Tā ir attiecība, kas rodas tikai pēc pārkāpuma izdarīšanas, kas līdz pārkāpuma brīdim nav pastāvējusi. Pastāv uzskats, ka pati par sevi jaunas juridiskās attiecības pastāvēšana vēl nav juridiskā atbildība, ka ,,juridiskā atbildība ir tiesību normas sankcijas realizācija, kas saistīta ar kompetentas valsts iestādes darbību šīs tiesību normas piemērošanā vai sankcijas realizācijā.’’ (Par tiesību normu sankciju tiek dēvēts likumā noteiktais sods par likuma pārkāpšanu.) Kaut gan A.Bitāns norāda, ka šim apgalvojumam nevar piekrist divu apstākļu dēļ :
1) jo ne jau visās tiesību normas sankcijās ir noteikta juridiskā atbildība piemērs – CL 1417.p.p
2) ne visas sankcijas ir pielīdzināmas juridiskajai atbildībai.
Ar jēdzienu sankcija juridiskās atbildības pielīdzināšanai tiek apzīmēts šāds skaidrojums : sekas, kas iestājās tiesību pārkāpējām tiesību pārkāpuma rezultātā un tieši tās sekas, kas tiesību pārkāpējam iestājas jaunas tiesiskās attiecības (saistības) rezultātā.
Juridiskās atbildības attiecināšana tikai uz tiesību normas sankcijas vai tās izpildi (realizāciju), nonāk pretrunā ar pašas saistības būtību, jo, piemēram, saistība civiltiesībās ir spēkā ar tās rašanās brīdi un nevis ar tās konstatācijas brīdi, ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu vai tās izpildi. Piemērojot šo definīciju praksē tiktu izjaukta robeža starp juridisko atbilstību, spriedumu izpildi un sankciju, jo juridiskās atbildības rezultāts var tikt panākts arī bez tiesas iejaukšanās, pastāvot tikai piemērošanas iespējamības draudiem. Turklāt ir gadījumi, kad pārkāpējs pats labprātīgi atlīdzina nodarīto pāridarījumu arī bez tiesas iejaukšanās. Arī tādā gadījumā tomēr nevarētu secināt, ka nekāda juridiskā atbildība nav bijusi. Bez tam, piemēram, krimināltiesībās personas brīvības atņemšanas laikā (sodā) tiek ieskaitīts tas laiks, ko persona ir pavadījusi apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā (KL52.p.4.d.)
Vēl piebilstams ir tas, ka soda izpildē, kas tiek piemērots par tiesību normu pārkāpšanu, tiek ievērots likumības princips, kas ir izteikts Romiešu teicienā – nullum crimen, nulla poena sine lege, kas tulkojumā nozīmē – bez likuma nav ne nozieguma, ne soda, t.i. – par likuma pārkāpumu var uzskatīt tikai tādu rīcību, kas līdz tās izdarīšanas brīdim ir bijusi ar likumu aizliegta.
Kādas tad ir juridiskās atbildības pazīmes? Var nošķirt sekojošas vispārējas pazīmes kas visspilgtāk raksturo juridisko atbildību.
…
