1.Pasaules tiesību loki, saimes. Dažādu valstu tiesības sadala lielās tiesību grupās, sauktas par tiesību sistēmām: 1)romāņu-ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma – Eiropas valstis; 2)vispārējā tiesību sistēma (anglo-amerikāņu) – sākotnēji veidojās uz anglosakšu tiesību bāzes, bet vēlāk izplatījās dažādās valstīs un kontinentos; 3)padomju (kolektīvā) tiesību sistēma. Šīs sistēmas paliekošas, spēcīgas pēdas ir saglabājušās sociālistiskajās republikās. It sevišķi jau tiesiskā apziņa, kas veidojās cilvēkos šīs sistēmas iespaidā; 4)ziemeļu (Skandināvijas) tiesību saime. Tā ir tiesību sistēma, kas vēsturiski izveidojās Ziemeļeiropā – Dānijā, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā. Tās vispārējo vēsturisko pamatu veido vecvāciešu tiesības, lai gan katrā no ziemeļvalstīm attīstījās savas vietējās tiesības.; 5)tradicionālo tiesību saime: -tālo Austrumu tiesību sistēma (Ķīna, Japāna), -Indusu tiesības, -Islama tiesības (arābu valstis), -Āfrikas-Madagaskaras tiesību sistēma. Kontinentālās (romāņu – ģermāņu) tiesību lokam ir vissenākā vēsture. Juridisko tehniku un civiltiesības kontinentālā tiesību sistēma ir pārņēmusi no Senās Romas tiesībām. Šai tiesību sistēmai raksturīga iezīme, ka tiek veidotas dažāda veida kodifikācijas, liela nozīme ir tiesību iedalījumam publiskajās un privātajās tiesībās. Tiesu praksei, salīdzinot ar vispārējām tiesībām, nav tik nozīmīga loma kā tiesību avotiem. Tiesībpārkāpuma sastāvu veido četri elementi: subjekts, objekts, subjektīvā puse un objektīvā puse. (Anglo amerikāņu) Anglo/Sakšu vispārējo T sistēma - viena no ietekmīgākajām pasaules (starpnacionālo) T sistēmām. Pamats – Anglijas un ASV tiesības. Tās sākotnēji veidojās Anglijas karalisko tiesu darbības rezultātā. Šo tiesu galvenais pamats ir precedents. Kodeksu nav.. Pastāv iedalījums vispārējās tiesībās un taisnīguma tiesībās. Anglo – sakšu T sistēma atšķiras no romiešu – ģermāņu T sistēmas. Būtiskākās atšķirības: 1. T sistēmas attīstībā galvenā nozīme ir tiesu praksei un nerakstītajām normām. 2. Tiesību normas vairāk koncentrētas uz tiesu procesa norises jautājumiem, tiesas procedūru, pierādījumu pasniegšanu. 3. Galvenais T avots anglosakšu sistēmā ir tiesu precedents, t.i., agrāk pieņemtie tiesu lēmumi.
2.Tiesību normas jēdziens, raksturīgākās pazīmes, uzbūve. Tiesību sistēmas centrālo kodolu veido tiesību normu kopums, kas nosaka tiesisku kārtību valstī. Tātad tiesību sistēmas pamatelementi ir tiesību normas. Tiesību norma nozīmē vispārēju noteikumu, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā, precīzi formulē subjekta tiesības un pienākumus. Ja vienai pusei nosaka tiesības, otrai automātiski būs pienākumi. Šādos gadījumos tiesību normas pārvēršas par tiesiskajām attiecībām. Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības, un to izpildi garantē valsts. Tiesību norma ir likumdevēja vai cita normas izdevēja darbības rezultāts – jaunrades akts. Tiesību normas attiecīgi sagrupētas veido tiesību institūtus, savukārt sagrupējot līdzīgus tiesību institūtus veidojas tiesību nozares. Tiesību normu klasifikācija - tiesību normu grupēšana pēc to būtiskajām pazīmēm. Visplašākā ir tiesību normu grupēšana pa tiesību nozarēm, kuras pamatā ir tiesiskās regulēšanas priekšmets un metode. IEDALA:Pēc nozarēm - materiālās un procesuālās, publiskās un privātās, valsts tiesību, administratīvo tiesību, finansu, krimināltiesību, civiltiesību u.c. normas. Izšķir vispārējas un konkretizējošas, tiešās regulējošās darbības un palīgdarbības TN. Pēc formas - vispārinātības pakāpes-vispārējās un konkrētās normas. Pēc izdevējas iestādes - likuma normas, likumpamatoto aktu normas un deleģētās likumdošanas normas. Šāda normu klasifikācija ļauj noteikt to hierarhiju un juridisko spēku. Pēc spēkā esamības noteiktā teritorijā- republikāniskās nozīmes normas,- vietējās nozīmes normas(attiecas uz noteiktu teritoriju- pašv.saist not.). Pēc personu loka - vispārējās un speciālās normās. Pirmās attiecās uz visām personām, kas dzīvo attiecīgā teritorijā, bet otrās uz noteiktu personu loku(pensionāri, sievietes, militārpersonas u.c.). Pēc darbības laika -pastāvīgas darbības un pagaidu darbības normas. …
