3.Tiesību izcelšanās. Cilšu sab-bā valdīja uzvedības noteikumi vai tās saucamās sociālās normas. Tās bija paražu normas, kas regulēja darbu, medības, karadarbību, sadzīvi un attiecības ģimenē. Uzvedības normu īpašības ciltī izpaudās tā, ka uzvedības normas pauda visas cilts locekļu intereses. Pārejas periodā no pirmatnējās uz valstisko, sabiedriskajā organizācijā parādās tiesības:
1) izveidoti normatīvie akti;
2) paražas pārveidotas par tiesību normām.
4.Tiesību struktūras mijiedarbība(tiesiskā apziņa, tiesību norma, tiesiskās attiecības).
Struktūra- veselo sastāvdaļu savstarpējs izvietojums un sakarība; uzbūve, iekārtojums. Tāpēc arī tiesību struktūra, apjoms un sastāvdaļas ir atkarīgas no tiesību jēdziena izpratnes. Pirmajā tiesību izpratnē tiesību struktūru veido tikai tiesību normas vai noteikumi, otrajā veido tiesiskā apziņa, tiesiskās attiecības un org-jas. Izšķir: intelektuālo,gribas,sociāli politisko, juridiska satura elementus.
5.Tiesību principi, to raksturojums. Visbiežāk likumdošanās izmanto tiesību principus, kas atspoguļo būtiskākos un nemainīgos momentus tiesiskajās attiecībās dažādās konkrēti vēsturiskajās attiecībās.
Tiesību pamatprincipi- pamatnosacījumi, kas juridiski reglamentē sabiedriskās dzīves objektīvās likumsakarības. Pastāv 3 principu pamatgrupas: vispārējie pamatprincipi, starpnozaru un nozaru principi.
6.Tiesisko attiecību jēdziens un pazīmes. Sabiedriskās attiecības, kas tiek regulētas ar tiesību normu palīdzību kļūst par tiesiskajām attiecībām. Sab-kās at-bas var iedalīt: attiecības, kas tiek regulētas ar tiesību palīdzību;at-bas,kas tiek daļēji regulētas, at-bas, kas netiek regulētas ar tiesību normām.Viena no pazīmēm ir tāda. Lai rastos TA , ir vajadzīga valsts griba, kura izpaužas tiesību normu radīšanā un tiesību subjektu griba, kuri pēc tās izteikšanās kļūst par pilntiesīgiem TA dalībniekiem.
7.Tiesisko attiecību struktūra.
…
