Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne | 3 |
2. | Vispārējās tiesību teorijas jēdziens un priekšmets | 4 |
3. | Vispārējās tiesību teorijas nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē | 5 |
4. | Tiesību teorijas struktūra | 6 |
5. | Teoloģiskās, līguma, vardarbības, patriarhālās un psiholoģiskās teorijas par tiesību izcelsmi | 7 |
6. | Juridiskā pozitīvisma, dabisko tiesību, marksisma teorijas un tiesību izpratne saskaņā ar tām | 7 |
7. | Mīti, paražas, rituāli, atļaujas, aizliegumi, pienākumi, un to regulatīvā loma | 9 |
8. | Paražu un rakstītās tiesības; nacionālās tiesības un starpnacionālo tiesību sistēmas, to savstarpējās attiecības | 9 |
9. | Kontinentālās tiesību sistēmas raksturojums | 10 |
10. | (Anglo amerikāņu) vispārējo tiesību sistēmas raksturojums | 11 |
11. | Kolektīviskās (padomju) tiesības, tās raksturojums | 11 |
12. | Tradicionālās tiesības, to izmaiņas mūsdienās | 12 |
15. | Sabiedrības, valsts un tiesību savstarpējās attiecības | 13 |
16. | Tiesības – indivīda un sabiedrības darbības koordinācijas un pretrunu pārvarēšanas līdzeklis | 14 |
17. | Svešlikumības un pašlikumības principi: vēsture, teorētiski izpratne un praktiski nozīme | 15 |
18. | Indivīda, sabiedrības dzīves regulatori, regulatīvās un pašregulatīvās sistēmas | 16 |
20. | Tiesību normas sociālo normu sistēmā | 18 |
21. | Tiesību definīciju dažādība, to analīze: tiesību pazīmes: viedokļu salīdzināšana | 18 |
22. | Tiesību izpratne normatīvisma tiesību teorijas skatījumā, tās izpratne | 19 |
23. | Tiesību būtības problēma; tās tradicionālā risināšana un – balstoties uz Hēģeļa mācību par būtību | 19 |
24. | Nacionālo un starpnacionālo tiesību savstarpējās attiecības | 20 |
25. | Tiesību funkcijas un uzdevumi | 20 |
26. | Tiesību struktūra, to dažāds doktrinālais pamats | 22 |
27. | Subjektīvais un objektīvais tiesībās, to savstarpējas attiecības | 23 |
28. | LR tiesību sistēma, tās raksturojums. Nacionālo tiesību sistēmas, to raksturojums. | 24 |
29. | Tiesību avotu izpratnes problēmas | 25 |
30. | Tiesību paraža un paražu tiesības | 26 |
31. | Tiesu precedents, tā attiecības ar citām tiesību formām | 27 |
32. | Tiesību normatīvie akti, kā tiesību forma un avoti | 28 |
33. | Tiesiskā apziņa kā tiesību avots | 29 |
35. | Likums, kā tiesību forma un avots, likuma virsvadība | 29 |
36. | Juridiskās doktrīnas, to loma tiesiskajā dzīvē | 30 |
37. | Līgumi un normatīvie līgumi. Starpvalstu un starptautiskie līgumi | 30 |
38. | Tiesību principa vieta un loma tiesību sistēma | 31 |
39. | Tiesību pamatprincipi un to saturs | 32 |
40. | Tiesiskais nihilisms: tā raksturojums, cēloņi un pārvarēšanas ceļi | 35 |
41. | Likumības nodrošināšanas garantijas un metodes. LR IeM loma likumības nodrošināšanā | 36 |
42. | Tiesiskā un sabiedriskā kārtība: jēdzieni, savstarpējās attiecības nodrošināšanas līdzekļi | 37 |
43. | Tiesiskās apziņas jēdziens un tās mijiedarbība ar citiem tiesību struktūras elementiem | 38 |
44. | Tiesiskās apziņas struktūru izpratne, izmantojot gnozeoloģisko un socioloģisko pieejas | 39 |
45. | Tiesiskās zinātnes struktūra, tās elementu raksturojums | 40 |
46. | Tiesiskās ideoloģijas, t. sk. liberālisma, sociāldemokrātijas un konservatīvisma ideoloģiju raksturojums | 40 |
47. | Individuālās tiesiskās apziņas vispārējā funkcionālā struktūra | 41 |
48. | Individuālā tiesiskā apziņa izziņas, vērtēšanas un regulatīvās funkciju realizācijas procesā | 42 |
49. | Tiesiskā ideoloģija, tiesiskā ikdienas apziņa un tiesiskā psiholoģija, to mijiedarbība | 43 |
50. | Individuālās tiesiskās apziņas jēdziens un mijiedarbība ar sabiedrisko tiesisko apziņu | 45 |
51. | Individuālās tiesiskās apziņas veidošanās likumsakarības | 45 |
52. | Tiesiski pamatota uzvedība: jēdziens, objektīvā un subjektīvā puses | 46 |
53. | Cilvēka tiesiskās rīcības un uzvedības motivācija | 47 |
54. | Tiesībpārkāpums: jēdziens, juridiskais sastāvs un pazīmes | 48 |
55. | Cēloņsakarības tiesībās un vainas formas | 49 |
56. | Juridiskās atbildības jēdziens, pazīmes un formas | 50 |
57. | Juridiskā atbildība, vaina, sods, soda izciešana | 51 |
58. | Tiesiskā iedarbība, regulēšana un pašregulācija: jēdzieni, savstarpējās attiecības, pamatpazīmes | 52 |
59. | Tiesiskā regulēšana un tiesību jaunrade | 54 |
60. | Tiesiskā regulēšana un tiesību piemērošana | 54 |
61. | Juridiskā prakse | 55 |
62. | Tiesiskās regulēšanas procesa stadijas un struktūra | 56 |
63. | Valsts vieta un loma tiesikās regulēšanas mehānismā | 57 |
64. | Tiesību normas definitīvās izpratnes, pazīmju klasifikācijas un to analīze | 57 |
65. | Tiesību normas un normatīvā priekšraksta, noteikumu savstarpējās attiecības, tiesības un likums | 59 |
66. | Tiesību normas loģiskā struktūra, tās elementu raksturojums | 59 |
67. | Tiesību normas moduļu struktūra; tiesību normas struktūras raksturojums juridiskās kvalifikācijas kontekstā | 59 |
68. | Tiesību normas struktūra un saturs, tā tipveida elementu raksturojums | 60 |
69. | Tiesību normas daudzveidības pamati | 61 |
70. | Konkrētā un vispārējā satura tiesību normas; formālās un faktiskās tiesību normas | 62 |
71. | Izejas (primārās, nostādnes) tiesību normas | 62 |
72. | Normas – uzvedības noteikumi | 63 |
73. | Objektīvās tiesības un objektīvās normas; paražu normas; starptautiski tiesiskās paražas struktūra | 63 |
74. | Līguma vai konvencionālā norma; korporatīvās normas | 63 |
75. | Tiesu precedenta norma | 63 |
76. | Taisnīgo un netaisnīgo, labo un slikto, pareizo un nepareizo, efektīvo un neefektīvo, „mirušo” un „bezspēcīgo” normu problēmas | 64 |
77. | Sociālās un tehniskās normas | 64 |
78. | Tiesisko attiecību saturs, struktūra un to atspoguļojums tiesību normā | 65 |
79. | Valsts un tajā skaitā IeM, piespiešanas iespējas tiesību normu realizācijas nodrošināšanā | 66 |
80. | Tiesību normu „ķēdes” („plejādes”) un tiesību institūti | 67 |
81. | Tiesiskās regulēšanas metodes | 67 |
82. | Tiesisko attiecību jēdziens un pamatpazīmes. Tiesiskās attiecības un tiesību norma | 67 |
83. | Tiesisko attiecību subjekti. Fiziskās un juridiskās personas | 68 |
84. | Tiesisko attiecību objekti | 69 |
85. | Tiesisko attiecību rašanās, izmaiņu un izbeigšanas nosacījumi | 70 |
86. | Juridiskie akti ? fakti | 70 |
87. | Faktiskais sastāvs. Konkrētu tiesībpārkāpumu sastāvu uzrādīšana | 70 |
88. | Tiesisko attiecību juridiskā kvalifikācija un tās papild pamati | 70 |
89. | Juridiskā akta jēdziens, pamatpazīmes un veidi | 70 |
90. | Normatīvo aktu jēdziens un sistēma | 72 |
91. | Likumi un likumpamatotie juridiskie akti | 72 |
92. | Normatīvā juridiskā akta darbība laikā | 73 |
93. | Normatīvo juridisko aktu darbība telpā un pēc personu loka | 74 |
94. | Normatīvo aktu kolīzijas | 74 |
95. | Sistematizācija tiesībās un likumdošanā | 74 |
96. | Juridiskās tehnikas jēdziens un viedi, paņēmieni, līdzekļi, konstrukcijas | 75 |
97. | Juridiskā terminoloģija. Definīcijas un klasifikācija | 76 |
98. | Atšķirības un kvalifikācijas. Pārstāvniecības un aizvietojumi | 76 |
99. | Brīvprātīgā atteikšanās no tiesībām un deleģēšana. Prezumcijas un fikcijas | 76 |
100. | Atkāpes un apkopojumi. Noilguma termiņi un atteikumi | 77 |
101. | Tiesību iztulkošana un piemērošana. Iztulkošanas objekts, iztulkošana un tiesību saturs | 78 |
102. | Iztulkošanas veidi un paņēmieni, to savstarpējās attiecības | 79 |
103. | Juridiskā loģika | 80 |
104. | Iztulkošanas rezultāti, to veidi. Normatīvo aktu izskaidrošana, tās veidi | 81 |
105. | Tiesībpiemērošanas darbības jēdziens un pamatpazīmes | 81 |
106. | Juridiskā izziņa tiesībpiemērošanas gaitā. Patiesības princips | 82 |
107. | Juridiskā lieta | 82 |
108. | Tiesībpiemērošanas procesa stadijas | 83 |
109. | Juridiskie pierādījumi, pieradīšana | 84 |
110. | Tiesību normu izvēle un analīze. Jurididskā kvalifikācija | 85 |
111. | Juridiskās lietas izziņa, izmeklēšana, izskaatīšana, izlemšana | 86 |
112. | Tiesībpiemērošanas darbība izlaidumiem esot tiesībās | 86 |
113. | Lēmuma izpilde juridiskā lietā | 87 |
114. | Empīriskās izziņas metodes: novērošana, salīdzināšana, analoģija, mērīšana, eksperiments | 88 |
115. | Empīriski teorētiskās izziņas metodes: abstrahēšana, analīze un sintēze, indukcija un dedukcija, modelēšana, vēsturiskā un loģiskā izziņas metodes | 90 |
116. | Teorētiskās izziņas metodes: augšupeja no abstraktā uz konkrēto, idealizācija, formalizācija, sistēmiskā pieeja, dogmatiskā metode | 92 |
117. | Kolīzijas nacionālās tiesībās | 93 |
118. | Pārrunas un vienošanas panākšana. Konsensus | 94 |
119. | Izskatīšana šķīrējtiesās un izlīgumi | 94 |
120. | Strīdu atrisināšnas pārvaldes procedūrās | 95 |
121. | Domstarpību pārvarēšanas un strīdu atrisināšanas tiesu procedūras | 95 |
1.Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido:
1.humanitārās un sociālās zinātnes;
2.dabas zinātnes;
3.tehniskās zinātnes.
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala:
1.fundamentālās:
sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana
izzināšana notiek “tīrā veidā neatkarīgi no iespējamā lietojuma
2.lietišķās:
fundamentālo zinātņu lietojums
prakses problēmu risināšana.
Katrā zinātnē laika gaitā izdalās 2 līmeņi: •empīriskais līmenis (izmanto empīriskās metodes, akcents izdarīts uz faktu sasniegšanu) un • teorētiskais līmenis (zināšanas tiek nostiprinātas zinātnisko kategoriju formā, tiek formulēti zinātnes principi un it sevišķi svarīgi ir zinātnes likumi
Teorija atspoguļo un izskaidro realitātes pietiekami lielu sfēru. Tā nesadala sīkumos un izskaidro plašu jautājumu loku.
Zinātniskā teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmā objekta vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām, un šajā teorijā iekļaujas arī tiesību teorija.
Kā jau katra sistēma, tiesību teorija sastāv no šīs sistēmas sastāvelementiem, kuri šīs sistēmas ietvaros ir ļoti cieši loģiski saistīti. Teorija sastāv no elementiem. Teorijas kodolu sastāda ideja. Idejas (tiesību ideja) ir pamatā, galvenā doma, iecere, kas nosaka saturu kaut kam. Jo vairāk produktīvu ideju, jo lielāka iespēja atlasīt optimālāko ideju. Idejai piemīt sistēmu veidojošā īpašība. Pateicoties tai, ideja ir spējīga ap sevi noteiktā veidā organizēt dažādas zināšanu formas un vēlāk pateicoties tam izveidojās šo zināšanu formu sistēma. Svarīgākā no šīm sistēmām ir zinātnes likumi. Par likumiem sauc tikai tās sakarības un attiecības, kas satur sevī sekojošas pazīmes:
1.vispārīguma – likumi sevī satur un izskaidro radniecīgu priekšmetu sakarības un attiecības;
2.būtiskas attiecības un sakari (attiecības starp priekšmetu un parādību būtībām);
3.nepieciešamās attiecības un sakari (nevis nejaušas);
4.atkārtojošās attiecības un sakari, kas atkārtojas vienos un tajos pašos apstākļos.…
Sakartotas eksamena atbildes tiesibu teorija (LPA):Vispārējās tiesību teorijas jēdziens un priekšmets; tiesību sistēmas raksturojums;tiesibu normas; tiesibu funkcijas, uzdevumi, principi un tt.
- Tiesību teorija
- Tiesību teorija
- Tiesību teorija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Tiesību teorija
Конспект для университета36
-
Tiesību teorija
Конспект для университета53
-
Tiesību teorija
Конспект для университета52
Оцененный! -
Tiesību teorija
Конспект для университета72
-
Valsts un tiesību teorija
Конспект для университета23