1. Tiesību izcelšanās vēsturiskie pamati. Dažādu vēsturisko tiesību tipu raksturojums.
Viens no galvenajiem tiesību rašanās pamatiem (faktoriem) ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana. Tiesību izpratnē atklājušies dažādi uzskati: tiesības kā dievišķa parādība, tiesības kā taisnība un patiesība (V.Igo), tiesības kā tautas griba (Ruso), tiesības kā brīvības mērogs (Kants), tiesības kā materializēts, emocionāls pārdzīvojums (Dišlers), tiesības kā valdošās šķiras griba (Markss) u.c.
Rodoties valstīm, radās arī valstīm tiesības, kas regulēja to sabiedrību.
Pirmās bija pirmatnējās ciltis, bars: nav antagonisku šķiru. Kopēja manta un īpašums. Cilvēks viens pats izdzīvot nevar. Nav noteiktas teritorijas, kur nu vēl valsts. Nav paražu, tātad nav tiesību, jo viņām ir piespiešanas spēks. Vienīgais iespaidotājs bija tikai persona, kurai pieder autoritārs spēks, bet ar darba dalīšanu. Veidojās mantiskā nevienlīdzība.
Tālāk bija verdzības iekārtas tiesības jeb vergturu tiesības. Radās noslāņošanās. Vergi netiek uzskatīti par tiesību subjektiem, viņi ir lietas, tāpēc šīs tiesības ir vienas šķiras tiesības, tās ir mutiskas formas tiesības. Justiniāna kodekss, Hammurapi likumi, XII Tabulu likumi – tās ir civiltiesības un apliecinājums tam, ka tieši civiltiesības vergturu laikā bija ļoti augstā līmenī izstrādātas, bet krimināltiesības nebija tik ļoti izstrādātas, jo pamatā visam bija mantiski sodi, visu varēja izpirkt ar mantiskām vērtībām. Nebija atdalītas materiālās tiesības no procesuālajām.
Tad seko feodālās tiesības, kas bija solis atpakaļ tiesību attīstībā, jo ir tumšie viduslaiki, kas neko neattīsta, sākas regress, dominē baznīcas vara un tāpēc saplūst laicīgās un garīgās tiesību normas, visam pamatā ir baznīcas 10 baušļi. Baznīca ir tiesību subjekts tai laikā, kā arī likumdevējs, jo rada šos 10 baušļus utt., baznīca ir arī tiesu vara, jo soda vainīgos – ķecerisms, raganas u.tml. Līdz ar to tiesībās nav progresa, viss tiek reducēts uz pakļaušanos Dieva varai. Vācija – Sodu likums (Karolīnas). Šajās tiesībās dominē princips – „Tici, lai saprastu!”. Feodālās tiesības ir kārtu tiesības, kad pat feodāļu starpā valda atšķirīgas nianses tiesībās.…
