Tiesību teorija

. Tie­sī­bu te­ori­jas jē­dziens un priekš­mets.
T.t. ir vis­pā­ri­nā­ta zi­nā­ša­nu sis­tē­ma par tie­sī­bām un tie­sis­ka­jām pa­rā­dī­bām, to bū­tī­bu, at­tīs­tī­bu, fun­kci­onē­ša­nu un no­zī­mi sa­bied­rī­bā. Tā pē­ti tie­sis­ko īs­te­nī­bu (re­ali­tā­ti) val­stī. Tā pē­tī tie­sī­bu iz­cel­ša­nās cē­lo­ņus, tie­sī­bu bū­tī­bu, for­mas, fun­kci­jas, sis­tē­mas un ci­tus ar tie­sī­bām sais­tī­tos jau­tā­ju­mus
2. Tie­sī­bu jē­dziens un iz­prat­ne.
Tie­sī­bas ir vi­siem sais­to­šu uz­ve­dī­bas nor­mu sis­tē­ma, kas iz­teik­ta li­ku­mos, ci­tos valsts at­zī­tos avo­tos, re­gu­lē cil­vē­ku sav­star­pē­jās at­tie­cī­bas un bal­stās un brī­vī­bas, tais­nī­gu­ma un vien­lī­dzī­bas ide­jām. Tie­sī­bas – sa­rež­ģī­ta, daudz­pu­sī­ga un sva­rī­ga sa­bied­ris­ka pa­rā­dī­ba, ko ju­ris­pru­den­cē un fi­lo­zo­fi­jā pa­ma­to­ti sauc par fe­no­me­nu.
3. Tie­sī­bu iz­cel­ša­nās.
Jaun­as kva­li­ta­tī­vas tie­sī­bas ra­dās so­ci­ālo re­vo­lū­ci­ju gai­tā un re­zul­tā­tā. Cē­lo­nis – ve­cās sa­bied­rī­bas tie­sī­bas ob­jek­tī­vi ar lai­ku no­ve­co, ne­spēj ap­kal­pot ve­cās sa­bied­rī­bas ra­du­šās sa­bied­ris­ki eko­no­mis­kās at­tie­cī­bas.
Pat­ri­ar­hā­lā te­ori­ja.
Šīs te­ori­jas pa­mat­li­cējs ir Kon­fū­cijs. Šī te­ori­ja pa­ma­tā sais­ta tie­sī­bas ar ģi­me­ni. Tās pie­kri­tē­ji pie­lī­dzi­na val­sti ģi­me­nei. Kon­fū­cijs iz­pra­ta val­sti kā lie­lu ģi­me­ni, bet val­dnie­ka po­li­tis­ko va­ru pie­lī­dzi­nā­ja tē­va va­rai. Vi­ņa at­tie­cī­bas ar sa­bied­rī­bu – tē­va un dē­la at­tie­cī­bas. Tē­vam jā­rū­pē­jas par sa­viem bēr­niem, ja tie ir pa­klau­sī­gi. Reg­la­men­tēts jau­tā­jums pa
Var­dar­bī­bas te­ori­ja.
Šīs te­ori­jas gal­ve­nā do­ma – valsts un tie­sī­bas ra­du­šās var­dar­bī­bas re­zul­tā­tā, vie­nam cil­vē­kam pa­kļau­jot ot­ru, spē­cī­gā­kai cil­tij pa­kļau­jot vā­jā­ko. Tie­ši cil­tīs, to sav­star­pē­jā cī­ņā, var at­rast gal­ve­nās pa­mat ­da­ļas, īs­tos pa­ma­tus val­stij – cil­tis, ku­ras pa­kā­pe­nis­ki pār­vēr­šas kla­sēs un kā­rtās. No šīm cil­tīm vei­do­jas valsts. Te­ori­ja iz­skaid­ro var­dar­bī­bas kul­tu, ie­ka­ro­ša­nu, eks­plu­atā­ci­jr ve­cā­ku cil­vē­ku at­tie­cī­bām ar jaun­ākiem
Te­olo­ģis­kā te­ori­ja
Re­li­ģis­kais ide­ālisms ir viens no dok­trī­nu vei­diem, kas tie­sī­bu jo­mā mē­ģi­nā­ja no­pa­ma­tot tie­sī­bas un to au­to­ri­tā­ti, bal­sto­ties uz ide­āliem priekš­sta­tiem par jus­tī­ci­ju, kas sa­vu­kārt kļu­va par pa­ma­tu ide­āla­jām tie­sī­bām.. Spil­gtā­kais te­ori­jas pār­stā­vis Ak­vī­nas Toms iz­vei­do­ja fi­lo­zo­fis­ku mā­cī­bu – ato­misms – ka­to­ļu baz­nī­cas dok­trī­na, vē­lāk šo mā­cī­bu mo­der­ni­zē­ja un ra­dās neo­to­misms.…