Tiesību teorija

Jurisprudence – tiesību zinātne.
Tiesību teorija kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā.
Tiesību teorija ir sabiedriska teorētiska un metodoloģiska rakstura zinātne
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību, tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai
Teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmo objektu vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām un šajā teorijā ietilpst arī tiesību teorija.
Pēc priekšmeta un metodes zinātnes sistēmu veido:
1. Humanitārās zinātnes;
2. Sociālās zinātnes (tiesību teorija)
3. Dabas zinātnes
4. Etniskās zinātnes
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala:
1. fundamentālās – sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana (tīrā veidā neatkarīgi no praktiskā) – tiesību teorija
1. Lietišķās – fundamentālo zinātņu lietojums prakses problēmu risināšanā (CL,KL u.c.)
Metodoloģija kādā zinātnē lietojamo pētījumu metožu kopums.
VISPĀR ZINĀTNISKĀS METODES:
1. ANALĪZE – no grieķu valodas analysis nozīmē sadalīšana, izjaukšana – zinātniskās pētniecības metode – veseluma (parādības, lietas) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā. Analīzes mērķis ir izzināt komplicētā veselā daļas un elementus.
2. SINTĒZE – pretēji analīzei. Sintēze nozīmē pētīt, aplūkot (parādības, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķu elementu, daļu kopsakarā.
Sintēze ir elementu sasaistīšana noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
3. DEDUKCIJAS METODE – vispārējs , konkrēts.
Metode ar kuras palīdzību jaunu domu iegūst (secina) tīri loģiskā ceļā, t.i., pēc loģikas likumiem, balstoties uz jau kaut kādām dotām domām – premisām.
1. Visi cilvēki ir mirstīgi
2. Sokrāts ir cilvēks
Tātad Sokrāts ir mirstīgs.
4. INDUKCIJAS METODE – konkrēts vispārējs.
Tās rezultātā balstoties uz zināšanām par dotās klases atsevišķiem priekšmetiem, iegūst vispārējus secinājumus, kas satur zināšanas par visiem dotās klases priekšmetiem.
1. Pēterim pirmajā grupā ir zaļas acis
2. Jānim pirmajā grupā ir zaļas acis
Tātad visiem vīriešiem pirmajā grupā ir zaļas acis.
Pilnā, nepilnā indukcija -> kļūdaina.

5. ABSTRAHĒŠANA
Zinātniska metode ar kuras palīdzību domās nodala (domas objektu) no kā tāda, kas attiecīgajā apskatā uzskatāms par nebūtisku vai arī ko līdzaptvert nav iespējams.
6. MODELĒŠANA
Izziņas objektu pētīšana, konstruējot moduli ar kuru aizvietot izziņas objektu (oriģinālu), lai noskaidrotu vairāk informācijas par oriģināla funkcionēšanas likumsakarībām.


SPECIĀLĀS METODES
1. DESKRIPTĪVĀ (APRAKSTOŠĀ) METODE
Ar šīs metodes palīdzību tiek noskaidrots vispārējā veidā tiesību normu saturs, tiesību institūti.
2. VĒSTURISKĀ METODE – Tiek vērtēta tiesību rašanās, attīstība, izmaiņas laika gaitā.
3. SOCIOLOĢISKĀ METODE – pēta un vērtē tiesību elementus saistībā ar sabiedrības, zinātnes un kultūras attīstību.
4. INTERPRETĀCIJAS METODE – gramatiskā, sistemātiskā, teoloģiskā, analoģijas.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA
Tās piekritēji uzskata, ka tā pēta valsts un tiesības - kā vienotas un viengabalainas sistēmas, izzina to rašanās attīstības un funkcionēšanas likumsakarības.
Tiesību teoriju piekritēji uzskata, ka cilvēki savas pamat attiecības iegūst nevis no valsts, bet no dabas. Valsts darbība ir jāierobežo tiesību jomā, jo tiesībām piemīt relatīva patstāvība, ko nosaka taisnīgums, patiesība, vienlīdzība un citas vērtības. Tāpēc R pārsvarā valsts teorija (zinātne) tiek nodalīta no tiesību teorijas.
Tiesību teorijas priekšmetu veido tiesību pamat likumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pētī tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas, sistēmas u.c. ar tiesībām saistītos jautājumus.

…