1.Zinātnes un tiesību zinātnes vispārējā izpratne.
TZ ir zinātnes sistēmā ietilpstošā struktūra, kura pieder pie sociālajām zinātnēm, ar savām specifiskajām iezīmēm, bet arī ar kopējām īpašībām ar citām zinātnēm. Zinātne ir sabiedriskās apziņas forma, izpaužas kā vēsturiski izveidojusies sakārtotu zināšanu, kuru patiesums tiek pārbaudīts un precizēts sab-skās prakses gaitā, sistēma. Lai zināšanu sistēma varētu kļūt par zinātni, tai obligāti jābūt izpētes objektam un priekšmetam, kā arī savam metodoloģiskam pamatam.
2. vispārējās tiesību teorijas jēdziens un priekšmets.
TT kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti) valstī. TT cenšas izdibināt un izzināt tiesiskos sakarus. Tiesību zinātnē struktūras jēdziena izpratne, galvenokārt, tiek reducēta uz tiesību elementu savstarpējām attiecībām. TT priekšmets sniedz atbildi uz to, ko attiecīgā zinātne pēta. Tā veido tiesību pamatlikumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pēta tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas sistēmu un citus ar tiesībām saistītus jautājumus. TT ir sabiedriska, politiski – juridiska, teorētiska un filozofiska (metodoloģiska) rakstura zinātne. Tiesību teorija ir viena no fundamentālajām zinātnēm uz kurām pamatojas tādas lietišķās zinātnes kā piemēram kriminālistika,kas ievieš TT zināšanas praksē.
3. Vispārējās tiesību teorijas nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē.
TT un tās atziņas ir sabiedriskās dzīves attīstības metodoloģiskais pamats. TT atspoguļo sabiedriskās attiecības, turklāt tā, lai parādītu kādas tās reāli pastāv, kā arī kādām tām jābūt, - to var tikai ar domāšanas un prāta palīdzību. Lai tiesības kļūtu par sabiedrības dzīvi stabilizējošu, sakārtojušu faktoru, tām jāietver savā statusā nepārejošas, ne no kā neatkarīgas vērtības. Sabiedriskajās zinātnēs, t.s. tiesību zinātnes rīcībā ir samērā maz patiesību, kas pietiekami adekvāti atspoguļotu sociālus procesus, tāpēc cilvēkam ir svarīgi izkopt spējas meklēt patiesību. Balsoties uz TT būtības, funkciju un tās attīstības likumsakarības saiknē ar citām sociālām parādībām, sabiedrība izstrādā un noformulē idejas, noteikumus, kādā veidā var un vajag pilnveidot esošo likumdošanu vai uzlabot juridisko iestāžu darbību. Būtība TT piedāvā principus, lai stiprinātu likumību un tiesisko kārtību valstī, lai stiprinātu personas brīvības, kuras ir akceptētas starptautiskajās tiesībās.
4. Tiesību teorijas struktūra.
Zinātniskās teorijas struktūra ir iekšējā sakarība starp zinātniskās teorijas sadaļām, kas veido šo zinātnisko teoriju, veids kādā dažādas teorijas veseluma daļas sakārtotas attiecībā cita pret citu. Tiesību teorijas struktūru veido :
a)tiesību zinātne vispārējie likumi,
b)juridisko kategoriju sistēma(tiesības, tiesību normas,tiesiskās attiecības,juridiskā atbildība u.c),
c)tiesību principi,aksiomas,prezumpcijas,fikcijas,kurām ir vispārīgs raksturs.
d)vispārējās vērtības,uz kurām balstās tiesības
e)metodes,kuras izmanto tiesību teorijā
f)tiesiskās idejas, koncepcijas, doktrīnas.
TT vispirms ietver sevī tādu struktūras elementu kā filozofijas jautājums. Filozofija ir radusies un attīstījusies kā zinātņu māte. TT daļu veido socioloģiskais elements. No socioloģijas kā zinātnes ir atvasināta tiesību socioloģija – tā ir tiesību sfēra, kas pēta tiesisko attiecību struktūru, tiesību efektivitāti, pārkāpumus, cēloņus, izmaiņas noteiktos apstākļos. TT tiek ietverta arī speciālā juridiskā teorija – šajā gadījumā iet runa par tiesību avotiem, juridisko normu klasifikāciju, realizāciju, piemērošanu. VTT struktūrā ietilpst arī citi struktūras elementi – tiesību kibernētika, sociāltiesiskā psiholoģija, juridiskā stilistika, juridiskās tehnikas teorija.
…
