1. ) Tiesību zinātne kā zinātnes sastāvdaļa. TZ ir zinātnes sistēmā ietilpstoša struktūra, kura -—pieder pie sociālām zinātnēm, ar savām specifiskām iezīmēm, bet arī ar kopējām īpašībām ar citām zinātnēm. Zinātne ir sab-skās apziņas forma (ari realitātes teorētiskais atspoguļojums), izpaužas kā vēsturiski izveidojusies sakārtotu zināšanu, kuru patiesums tiek pārbaudīts un precizēts sab-skās prakses gaitā, sistēma. Lai zināšanu sistēma varētu kļūt par zinātni, tai obligāti jābūt savam izpētīšanas objektam (ir plašāks jēdziens, jo aptver visas ārējās pasaules parādības) un priekšmetam, kā arī savam metodoloģiskajam pamatam. Visām zinātnēm piemīt noteiktas īpašības: -ir patieso zin-nu sistēma, kur svarīgākie elementi ir likumi, principi, kategorijas, -nepārtraukta jaunu zināšanu pieplūde; -katrai zinātnei ir sava speciālā valoda, kuru raksturo loģiskums un precizitāte; -sistēmas saturs, t.i. zināšanās tiek pārbaudītas ar empīriskajiem pētījumiem. Tiesību zinātnei piemīt visas nosauktās īpašības, kā arī tai ir savas iezīmes, kas saistītas ar izziņas objektu - tiesībām. Tiesību zinātne ir sab-skā zinātne, kuras izpētes priekšmets ir tiesības kā sociālo kategoriju, kā īpašu sociālo normu sistēmu un procesus, kas saistīti ar tiesību realizāciju. Jāatzīmē, ka šī definīcija ir attiecināma uz visām tiesību nozarēm, kurām, gandrīz katrai no tām ir tiesības būt dēvētām par zinātni, un attiecīgi katrai ir savi izpētes tiesību zinātnes priekšmeta modificēti varianti, kā arī katras vajadzībām pielāgotās metodes.
2. VTT tiesību zinātnes struktūrā. Kaut arī viens no mūsu akadēmijas prof. I.Vedins uzskata, ka definēt jēdzienu nozīmē nogalināt to, jo tādā veidā tiek sašaurināts jēdziena apjoms, ielikts noteiktos rāmjos, bet tomēr bez tā neiztikt. TT kā zinātne, jo tai ir savs pētīšanas priekšmets, metodes un sistematizēta zināšanu sistēma, ir vispārināts loģiski organizēts atzinu kopums par tiesībām un tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. TT ir zinātne arī tāpēc, ka zinātne galvenā funkcija ir producēt patiesas zināšanas par īstenību un tās teorētiski sistematizēt. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti), tās nepieciešamos, būtiskos, atkārtojošos sakarus valstī un sab-bā kopumā. TT kā zinātniskās teorijas paveids, kura izskaidro pietiekoši lielu realitātes sfēru, pievēršoties jaut-miem pēc būtības, t.i neiedziļinoties sīkumos. TT ir pamats visām atsevišķām tiesību nozarēm, tā pēti visām jur-skām zinātnēm vispārnozīmīgus jaut-mus un izstrādā tām kopīgus principus un noteikumus. TT koncentrējas uz sab-skās dzīves pārvaldīšanas procesiem, formām, veidiem ar tiesību palīdzību; tiesību vērtībām, vietu, lomu pašā cilvēces eksistencē. TT nosaka cilvēku uzvedību un to kolektīvo veidojumu darbību ekon-skā. pol-skā, garīgā, sociālā u.c. sfērās. Zinātnes priekšmeta jēdziens pieskaitāms pie dinamiski attīstošiem, zinātnes stāvokļa katrā tās pastāvēšanas etapā atspoguļojošiem. Priekšmets ir kādas zinātnes noteikts pētījumu loks. Katrai mūsdienu zinātnei ir savs izstrādāts priekšmeta definējums caur specifisku objektīvo realitātes likumsakarību grupu, to izzināšanas metodēm un līdzekļiem. TT priekšmets sniedz atbildi uz to, ko attiecīgā zinātne pēta. Tā veido tiesību pamat liku m sakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pēta tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būfibu, formas, funkcijas sistēmu un citus ar tiesībām saistītus jautājumus. TT ir sabiedriska, politiski-juridiska. teorētiska un
)zofiska (metodoloģiska) rakstura zinātne.
4 VTT struktūra, tās svarīgāko elementu apgūšanas uzdevumi un nozīme. Sabiedrības rīcību nosaka sabiedriskajā apziņā otiekošie procesi un tajā ieliktas domas. SA viena no svarīgākajām formām ir tiesiskā apziņa, kura ir apzināta katra indivīda un sab-bas kopumā esamības daļā, kas ietver to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību, jūtu kopumu, kas atspoguļo indivīda un sab-bas tiesisko dzīvi un ir saistīts ai- cilvēka T-ām un pien-miem. TT un tās atziņas ir sabiedriskās dzīves attīstības metodoloģiskais pamats, izzināšanas un praktiskās darbības procesā cilvēki nosprauž mērķus un tiecas pēc to sasniegšanas, bet tam ir nepieciešamas stingri noteiktās metodes jeb pareizais ceļš. veids, paņēmiens. Var teikt ka TT izstrādāta zināšanu sistēma ari kalpo par šādām metodēm cilvēku darbībā, caur TT producētām patiesām zināšanām par realitāti notiek to iedzīvināšana cilvēku apziņā un tādējādi tiek panākta indivīdu uzvedības koriģēšana tiesiskā virzienā. TT atspoguļo sabiedriskās attiecības, turklāt tā, lai parādītu kādas tās reāli pastāv, kā ari kādām tām jābūt, - to var tikai ar domāšanas un prāta palīdzību. Lai tiesības kļūtu par sabiedrības dzīvi stabilizējošu, sakārtojušu faktoru, tām jāietver savā statusā nepārejošas, ne no kā neatkarīgas vērtības. Sabiedriskajās zinātnēs, t.s. tiesību zinātnes rīcībā ir samērā maz patiesību, kas pietiekami adekvāti atspoguļotu sociālus procesus, tāpēc cilvēkam ir svarīgi izkopt spējas meklēt patiesību. Balsoties uz TT būtības, funkciju un tās attīstības likumsakarības saiknē ar citām sociālām parādībām, sabiedrība izstrādā un noformulē idejas, noteikumus, kādā veidā var un vajag pilnveidot esošo likumdošanu vai uzlabot juridisko iestāžu darbību. Būtībā TT piedāvā principus, lai stiprinātu likumību un tiesisko kārtību valstī, lai ,_- -stiprinātu personas brīvības, kuras ir akceptētas starptautiskajās tiesībās.…
