Tiesiskus darījumus var klasificēt atbilstoši dažādiem kritērijiem. Ģermāņu tiesību sistēmā izšķir vienpusējus un daudzpusējus darījumus. Apņemšanās un rīcības darījumus, kauzālus un abstraktus darījumus.
Vienpusējs darījums ir tāds tiesisks darījums, kas ietver vienas personas gribas izteikumu; šāds darījums rada tiesiskās sekas, pamatojoties uz vienas personas gribas izteikumu.
Kaut arī atsevišķos gadījumos gribas izteikums viens pats var veidot tiesiska darījuma sastāvu (piemēram, līguma uzteikums), ne katrs gribas izteikums (kā gribas izpaudums, kas vērsts uz noteiktu tiesisko seku iestāšanos) ir uzskatāms par vienpusēju tiesisku darījumu. Citiem vārdiem sakot, gribas izteikuma jēdziens nesakrīt ar tiesiska darījuma jēdzienu.
Daudzpusējs darījums ir tāds tiesisks darījums, kas ietver vairāku (vismaz divu) personu saskanīgus gribas izteikumus (sk. CL 1427.p.). Pie daudzpusējiem darījumiem pieder līgumi, kopakti un lēmumi.
Apņemšanās darījums ir tāds tiesisks darījums, ar kuru viena persona apņemas izpildīt par labu otrai personai noteiktu darbību vai atturēties no tās. Ar šādu darījumu tiek nodibināta saistību tiesiskā attiecība. Apņemšanās darījuma sekas ir nevis saistītās personas (parādnieka) mantas aktīva samazināšanās, bet gan viņa mantas pasīva palielināšanās. …