Tiesu sistēma un procesa formas Romas valstī

Romas valsts tapšanu var iedalīt 4 periodos:
1)Romas valsts tapšana, ķēniņa periods no 8. līdz 5. gs. p.m.ē.
2)Republikas periods – no 4.līdz 1.gs.p.m.ē.
3)Principāta periods jeb impērijas ievirzes periods no 27 g. p.m.ē. līdz 284. g. m.ē.
4)Domināta jeb pilnīgi izveidojušās impērijas periods – no 4.gs. līdz 6.gs. m.ē.
Sākumā tiesu vara piederēja ķēniņam un tautas sapulcei. Pēc tam konsulam,
vēlāk šīs pilnvaras pārgāja prētoru rokās, kurus nozīmēja Senāts. Republikas laika beigās prētori faktiski kļuva par tiesu maģistriem. Republikas periodā tiesu sprieda tautas sapulcē. Lietas bija ierosinājuši augstākās amatpersonas – prētori vai kvestori. Spriedums tika pasludināts mutiski ar balsu vairākumu.
Vēsturiski pirmā tiesas procesa forma Senajā Romā bija legisakciju tiesas process. Tas balstījās uz likumiem, pirmkārt uz XII tabulu likumiem. Šajā tiesas procesā prasītāja pretenzijas rezumējās kā likumīgas un formālas, prasība neiekļāva analoģijas elementus un runa bija tikai par likumā paredzētajām sekām.
2. gs. p.m.ē. legisakciju tiesas procesu nomainīja formulārais tiesas process. Ievērojami palielinājās prētoru loma tiesas lietās.…