Veidi:
1. biržas
2. patēriņu un preču pakalpojumu
3. nekustamā īpašuma tirgus
4. finansu T.
5. darba T.
6. informācijas T.
Atkarībā no preču pārdošanas vietas veidojas:
a) vietējais jeb reģionālais tirgus
b) nacionālais tirgus
c) ārvalstu jeb starptautiskais tirgus
Konkurences situācijas.
Tirgus vieta, kur satiekas pircējas ar pārdevēju, kur notiek apmaiņa.
Konkurence – cīņa starp ražotājiem, par iespēju gūt lielāku peļņu.
Pamatā ir 4 veidu konkurences T. Situācijas:
1. Pilnīgā jeb tīrā konkurence – šī situācija ir ļoti reti sastopama un tā ir raksturīga biržām un biržā tiek pārdoti:
a) Vērtspapīri
b) Labība
c) Kafija
2. Monopols (un monopsons) –T. Darbojas viens preces pārdevējs (pakalpojumu sniedzējs). Dažos gadījumos monopolu izpilde un likumsakarības (elektroapgāde, sakaru sistēma, komunālā saimniecība). Monopsons – ir tad ja ir tikai viens pircējs kādai precei vai pakalpojumam.
3. Oligopols – 1.) pastāv tad, ja T. Darbojas daži (2-10) preces vai pakalpojumu pārdevēji 2.) oligopola apstākļos cenu konkurence ir mazāk efektīva, bieži vien oligopoli orjenējs uz līderpozīcijām cenu noteikšanā, slepenām norunām un tradīcijām.
Oligopolu formas:
a) kartelis- apvienojas vienas nozares uzņēmumi. Vienojas par cenām, ietekmes sfērām.
b) sindikāts – kad izplata zem vienas preces zīmola preces eksp., vairākas org.
c) trests – liela akciju sabiedrība – piepērk klāt izejvielas raž., galv. - ražo un eksportē.
d) koncers – daudz nozaru uzņēmumu komplekss.
4. Konkurences sistēma – monopolistiskā konk. –
Pilnīgā, tīrā konk.; nepilnīgā konk. (2.,3.,4.)
Monopolistiskā konkurence – T. Darbojas daudz preces pārdevēju un preces ir dažādas, līdzīgas.
Iedarbīgākais līdzeklis ir reklāma (psiholoģiskais0 – ārpus cenu faktori.
…
