Esmu izvēlējies rakstīt semestra darbu par angļu rakstnieka Džona Ronalda Reuela Tolkena sarakstīto “Gredzenu Pavēlnieka” triloģiju, jo, manā skatījumā, šī ir visgrandiozākā sāga, ko esmu lasījis, un darbs, kas aizsāka veselu fantāzijas žanru. “Gredzenu Pavēlnieks”, kura uzrakstīšana aizņēma 12 autora dzīves gadus, sastāv no trīs daļām, katra no divām grāmatām. “Gredzena Brālība” un “Divi Torņi” tika publicētas 1954. gadā Anglijā. Savukārt “Karaļa Atgriešanās” tika publicēta 1955. gadā. Jāmin, ka “Gredzenu Pavēlnieks” ieņem tikai nelielu laika posmu no visas Ardas - Tolkena izveidotās pasaules vēstures, kurā kā viens no kontinentiem ir Viduszeme, kurā notiek visa “Gredzenu Pavēlnieka” darbība. Lai sīkāk iepazītu visu Tolkena radīto pasauli, nepieciešams izlasīt arī pārējās viņa grāmatas, kuras diemžēl nav tik populāras kā “Gredzenu Pavēlnieks”. Latvijā tās ir vai nu ļoti reti sastopamas, vai vispār netiek pārdotas. Toties nesen Latvijā tika izdoti “Gredzenu Pavēlnieka” pirmo divu daļu tulkojumi, kas izskaidrojums tikai un vienīgi ar filmas popularitāti. Esmu izlasījis “Gredzenu Pavēlnieka” grāmatas gan angļu valodā, gan latviešu tulkojumus. Tulkojumā atradu ļoti daudz neprecīzi pārtulkotus vārdus un apzīmējumus, kā arī uzskatu, ka šis variants ir uzrakstīts pārāk “bērnišķīgi”, tāpēc es izmantoju no angļu teksta iegūto informāciju referāta rakstīšanā.
2001. decembrī notika režisora Pītera Džeksona pēc Tolkena grāmatu motīviem uzņemās filmas “Gredzenu Pavēlnieks: Gredzena Brālība” pirmizrāde. 2002. gada decembrī sekoja nākamā daļa, un 2003. gada decembrī triloģija tiek noslēgta ar trešo filmu. Es uzskatu, ka Pīters Džeksons ir ļoti veiksmīgi ekranizējis Tolkena grāmatas. Tas ir izdarīts tik smalki un detalizēti, ka pat cilvēks, kurš nekad nav nevienu no šiem darbiem lasījis, spēj saprast darbības gaitu un pat lielu daļu šīs fantastiskās pasaules vēstures. Pēc “Gredzena Brālības” noskatīšanās, mana pirmā atklāsme bija – nopirkt visas “Gredzenu Pavēlnieka” grāmatas un izlasīt tās, ko es arī uzreiz izdarīju. Izlasot šīs grāmatas, es atklāju, ka filma tomēr nav tik perfekta, kā varēja šķist no pirmā acu skatiena. Sapratu, ka trīs stundās nav iespējams parādīt visu pirmo grāmatu, kur nu vēl pilnībā izklāstīt visu pirmo daļu, tapēc pieņemu faktu, ka filmās ļoti daudz grāmatu epizodes un nodaļas netiek parādītas. Lai daļēji kompensētu šo trūkumu, tika izdotas speciālas pagarinātās versijas “Gredzenu Pavēlnieka” filmām DVD formātā, kuras ir par stundu garākas nekā oriģināls, bet pat pagarinātajās versijās ir izlaistas samērā daudzas ainas no grāmatām. Pārsvarā izlaisti ir tie fragmenti, kas būtiski neietekmē galveno sižeta līniju, tikai padara to nedaudz “krāsaināku”, iespējams, tieši tāpēc dažās filmas vietās skatītājam var rasties nepatiess priekšstats par laika starpību starp noteiktām epizodēm. Kā piemēru var minēt epizodi triloģijas pirmajā daļā, kur starp diviem atseviškiem momentiem, proti, Gendalfa aiziešanu no Šairas un viņa atgriešanos, rodas sajūta, ka tas notiek nākamajā dienā, jo nekas, izņemot notikumus, kas seko vēlāk, neliecina, ka starp viņa aiziešanu un atgriešanos būtu pagājuši 17 gadi, kas grāmatā ir ļoti skaidri pateikts, savukārt, filmās daudz vairāk uzmanības tiek pievērsta kaujas skatiem. Grāmatā Hornburgas kauja aizņēma vienu no 11 nodaļām, bet filmā tā aizņēma vienu ceturto daļu.
Kā vislielāko atšķirību starp grāmatu un ekranizējumu, es uztveru nopietnību, ar kādu tika rakstīts literārais darbs un uzņemta filma. Grāmatu lasot, es to uztveru kā ļoti nopietnu darbu, kur katrs teikums ir uzrakstīts ļoti daiļā valodā un piesātināts ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem, tādējādi padarot krāšņu un iespaidīgu šī apraksta materializēšanos prātā.
…
