Tularēmija - etioloģija, epidemioloģija, klīniskās pazīmes, diagnostikas iespējas, terapija

Attēldiagnostika
Krūškurvja RTG – jāveic visiem pacientiem, kam ir aizdomas par tularēmiju, jo plaušu tularēmija var būt arī bez respiratoriem simptomiem. [1]
Papildus, ja nepieciešams var veikt arī USS limfmezgliem un CT izmeklējumus.

Terapija
Ārstēšana ir etiotropa, bieži ar vairākiem antibakteriāliem līdzekļiem vienlaicīgi. Terapiju turpina līdz ķermeņa temperatūra ir normāla piecas līdz septiņas dienas. [8;301]
F.tularensis dabiski ir rezistenta pret penicilīniem un pirmās paaudzes cefalosporīniem. Šobrīd pirmās izvēles preperāts tularēmijas ārstēšanā ir streptomicīns. Tā maksimāli pieļaujamā diennakts deva ir 1g, ievada i/m, terapijas ilgums 1-2 nedēļas. Kā alternatīva streptomicīnam ir
citi aminoglikozīdi- gentamicīns, amikacīns. [1] Literatūrā minēta arī hloramfenikola un tetraciklīnu grupas preperātu lietošana. Nepieciešamības gadījumā pielieto arī ķirurģisku terapiju, lai drenētu, piemēram, fluktuējošos limfmezglus un empiēmu.
Papildus izmanto dezintoksikācijas terapiju, lieto antihistamīna preperātus, pretiekaisuma preperātus, vitamīnus, sirds un asinsvadu normālai darbībai nepieciešamus preperātus un citus. [8; 301]…