Ūdens ķīmiskais sastāvs, fizikālās īpašības. Ūdens higiēniskais novērtējums pēc tā organoleptiskajām īpašībām

Garšas un smakas
Garšas un smakas intensitāte nedrīkst pārsniegt 2 balles (200 C temperatūrā). Dzeramajam ūdenim jābūt ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu, bez jebkādas piegaršas. Tikai tādu ūdeni ir patīkami lietot slāpju remdēšanai.[1.;60]
Ūdens garša ir atkarīga no minerālvielu satura, temperatūras, no izšķīdušo gāzu daudzuma. Ūdeni vārot, gāzu un sāļu daudzums tajā samazinās un tas kļūst negaršīgāks. Ja dzelzs sāļu daudzums pārsniedz 0,3-0,5 mg/l, tad ūdenim ir nepatīkama tintes piegarša.[1.;62.]
Smakas var būt dabiskas un mākslīgas izcelsmes. Dabiskās smakas rodas, ūdenstilpēs savairojoties ūdensaugiem, aktinomicētēm un to izdalītiem produktiem. Mākslīgās- ja ūdenstilpēs ieplūst rūpniecības uzņēmumu notekūdeņi, atkritumu bedru ūdeņi utt.( http://www.gudrinieks.lv/referati/ieskaites-darbs/udens.html)
…