Pagājušā gadsimta 70.gados ASV un Japānas uzņēmumos sāka ieviest un nostiprinājās tāda vadības metode kā stratēģiskā plānošana. Stratēģiskās plānošanas rašanos izraisīja tādi objektīvi apstākļi kā tehniskais progress un jaunās tehnoloģijas, tirgus paplašināšanās, konkurences saasināšanās u.c. Šajos apstākļos bija nepieciešams paredzēt ārējās vides izmaiņas un uzņēmumam sava darbība šajā mainīgajā vidē. Ja uzņēmējdarbības mērķis ir punkts, kurā uzņēmumam ir jānokļūst, tad tās stratēģiskais plāns ir ceļa karte kā nokļūt pie mērķa. Tāpēc daudzos literatūras avotos uzņēmējdarbības stratēģiskais plāns tiek definēts kā mērķu un to sasniegšanas pasākumu konglomerāts. Katram uzņēmumam ir kopējais stratēģiskais plāns un funkcionālie stratēģiskie plāni. Pēdējie ir pamats kopējam stratēģiskam plānam. Uzņēmumā var izstrādāt šādas funkcionālos stratēģiskos plānus kā ražošanas, tirgvedības, finanšu u.c. Bieži funkcionālos plānus sauc par taktiskiem plāniem. Stratēģiskā plānošana ir kompleksu perspektīvu uzņēmējdarbības plānu izstrādāšana, lai sasniegtu paredzētos ilgtermiņa mērķus. Tā ietver darbības virzienu izvēli un to attīstību, prioritāšu noteikšanu, resursu vajadzības un to iegūšanas avotu prognozēšanu, ārējo faktoru izmaiņu paredzēšanu, piem., nodokļu likmju izmaiņu paredzēšanu, uzņēmējdarbības attīstības pakāpes noteikšanu, globālās darbības programmas pasākumu izstrādāšanu, tirgvedības jautājumu risināšanu, uzņēmējdarbības rezultātu paredzēšanu u.c. jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa vai vidēju termiņu attīstību. Par uzņēmuma stratēģisko plānu var uzskatīt uzņēmējdarbības [biznesa] plānu. Stratēģiskās plānošanas procesā ir jānoskaidro: kur uzņēmums grib nokļūt un kā tur nokļūt?
Ar uzņēmējdarbības stratēģisko plānošanu ir cieši saistīts jēdziens uzņēmējdarbības taktikā plānošana. Uzņēmējdarbības taktikā plānošana ir uzņēmējdarbības atsevišķu funkciju izpildes plānošana, kas paredz kā rīkosies atsevišķas nodaļas, lai izpildītu tos uzdevumus, kas tām ir jāveic uzņēmuma plāna ietvaros, kādas būs to tiesības un pienākumi. Kāda perioda taktiskie plāni var paredzēt uzņēmuma struktūras izmaiņas, struktūrvienību pienākumu izmaiņu. Visām taktiskos plānos paredzētām izmaiņām ir jāpamato to izdevīgums.
Operatīvā plānošana ir ražošanas programmas plānošana īsam laika periodam [mēnesim, dienai], kurai pamatā ir tirgus pieprasījums, uzņēmuma ražošanas potenciāls, [jaudas, darbaspēks, izejvielu resursi], uzņēmuma mērķi un pasākumi tā funkcionālo spēju uzlabošanai. Operatīvs ir uz operāciju attiecināms, nekavējoši izpildāms. Operatīvie plāni tiek izstrādāti, lai konkretizētu stratēģiskos plānus. Operatīvās plānošanas uzdevums ir:
1.Ražošanas plāna detalizēšana un konkretizēšana, lai noteiktu, kad, kāda izmēra, modifikācijas utt. preces ražot vai kāda veida pakalpojumus sniegt atbilstoši noslēgtiem līgumiem, pieprasījumam vai citiem apsvērumiem.
2.Ražošanas resursu [jaudu, materiālo resursu un darbaspēka] vajadzības noteikšana atbilstoši konkretizētai ražošanas programmai.
3.Materiālo resursu sagādes plānošana un to piegāžu organizēšana atbilstoši konkretizētam ražošanas plānam.
4.Ieņēmumu un izdevumu plānošana, ņemot vērā konkretizētos plānus.
5.Pārdošanas plānošana.
6.Atsevišķu ražošanas struktūrvienību darba plānošana.
Izstrādātie plāni ir jānovērtē, vai tajos nav ieviesušās kļūdas, vai tie ir izpildāmi, optimāli utt.
Operatīvo plānu paveids ir kalendārais plāns, kas ir plāns, kurā pildāmie uzdevumi ir piesaistīti atsevišķām kalendāra dienām.
Kontrole ir nepieciešama, lai iegūtu informāciju par plānu izpildes gaitu, par novirzēm no plāniem to pildīšanas procesā, lai savlaicīgi pieņemtu lēmumus, ja plāni netiek izpildīti un uzņēmumam būtu mazāk zaudējumu.…
