Rūpnieciskajai ražošanai paplašinoties, tās organizatori sāka tajā novērot dažādas likumsakarības un nonāca pie dažām atziņām, kas deva iespēju kāpināt tās efektivitāti.
1.V.F. TEILORA DEVUMS UZŅĒMĒJDARBĪBAS RACIONALIZĒŠANĀ
Par mūsdienu ražošanas organizācijas [vadīšanas] pamatlicēju uzskata amerikāņu inženieri Frederiku Vilslovu Teiloru [1856.-1936.], kas savā darbā uzņēmumā izgāja visus pārvaldes posmus: no jaunākā kalpotāja līdz galvenajam inženierim lielā metalurģiskā rūpnīcā. 19.gs 80.gados viņš veica ievērojamus pētījumus ražošanas organizēšanā, kas literatūrā ir iegājuši ar nosaukumiem “Teilora sistēma” vai “teilorisms”. Tās būtība ir šāda:
1] tradicionālo darba metožu, kur katrs strādāja pēc paša ieskatiem, nomaiņa ar speciāli izstrādātiem, racionāliem darba paņēmieniem un metodēm;
2] strādnieki ir speciāli jāmāca strādāt ar šiem paņēmieniem un metodēm;
3] darba paņēmieni un metodes ir jānoformē speciālās kartēs darba instrukcijās;
4] darba paņēmieni ir jāizstrādā speciālu pētījumu rezultātā;
5] pētījumiem ir jālieto hronometrāža;
6] strādniekiem ir jānosaka darba uzdevumi, izmantojot racionālos darba paņēmienus.
Reizē ar racionālu darba organizāciju V.Teilors uzskatīja, ka darba uzdevumi ir jāveic ar mērenu piepūli, lai cilvēks nepārpūlētos un nākošā dienā varētu strādāt ar tādu pašu atdevi kā iepriekšējā. Viņš savos pētījumos bija noskaidrojis, ka ja strādnieks uz lāpstas paņem nevis maksimālo svara daudzumu 38 mārciņas, bet tikai 21 mārciņu, viņš mazāk nogurst un vairāk var padarīt. V.Teilors ir teicis, ka strādāt ražīgi nozīmē darbam veltīt minimālu piepūli. Viņš ir uzrakstījis darbu “Scientific Management”(1911.g.), ar kuru radīja interesi par hronometrāžu. Teilors arī uzskatīja, ka vadītājiem ir jāatbild par darbu plānošanu, darbinieku izvēli, strādnieku mācīšanu, lai viņi strādātu ar optimāliem darba paņēmieniem un būtu darba dalīšana starp pārvaldi un strādniekiem.
2. G. EMERSONA 12 VADĪBAS PRINCIPI
Ievērojamu ieguldījumu uzņēmējdarbības organizēšanā un vadīšanā ir devis F.Teilora laika biedrs G. Emersons [1853.-1931.] ar savu darbu“ Divpadsmit ražīguma principi”. Tie ir šādi:
1.Precīzi noteikti ideāli [mērķi].
2.Veselīgs saprāts. Nevar apļauties uz citu ieteikto, bet vienmēr ir jādomā pašam, kas ir labi, piem., pērkot preces, pieņemot citus lēmumus.
3.Kompetenta konsultācija, ka vajag ņemt no katra, kas par mums gudrāks. Nedrīkst apstāties pie šodienas zināšanām, vienmēr tās jāpapildina.
4.Disciplīna.
5.Taisnīga attieksme pret personālu.
6.Ātra, pilnīga, precīza uzskaite, uz kuru var paļauties.
7.Dispečerēšana.
8.Normas un saraksti, kas paaugstinātu darba ražīgu ar minimālu piepūli.
9.Piepūles normalizēšana.
10. Operāciju normēšana, lai piepūle būtu normāla.
11. Rakstītas standarta darba instrukcijas.
12. Prēmēšana par darba ražīgumu ne tikai naudā, bet arī ar atzinības izteikšanu. Samaksa par darbu nedrīkst būt augstāka kā konkurentam.…
