Rezultātā, jaunais celtniecības uzņēmums jau par savu pirmo darbības gadu ir spiests maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli LVL 20 000 apmērā, jo ir pieļautas rupjas grāmatvedības kļūdas, kuras netika laicīgi pamanītas, nemaz nerunājot par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektoru konstatētajām kļūdām un nepilnībām tematisko pārbaužu gaitā.
Rezumējot iepriekšminēto, autors secina, ka pirms uzsākt darbību, ir obligāti nepieciešams sameklēt grāmatvedi, kura ne tikai spēj pārliecināt ar vārdiem par savu darba kvalitāti, bet arī ar darbiem.
7.kļūda
Komandas jeb nepietiekama atbalsta trūkums.
Šī kļūda, balstoties uz autora pieredzi, faktiski ir nevis Latvijas biznesa kļūda, bet gadsimtu gaitā iesakņojusies latviešu nācijas viena no pamatkļūdām, jo gan sabiedrībā, gan politikā un arī dažbrīd sportā notiekošais un redzams, liek izdarīt pamatotus secinājumus, ka latvieši nav spējīgi savstarpēji sadarboties. Pietiekami daudzi apjautātie uzņēmēji atzina, ka viņi ne vienu reiz vien ir „apdedzinājušies” uzsākot kopīgu biznesu ar draugu, kaimiņu vai labu paziņu. Vieni vienkārši „uzmet”, nozogot uzņēmuma naudu vai pamatlīdzekļus. Citi sastrīdas savā starpā tik naidīgi, ka jāiesaista policija un tiesa. Savukārt citi pēc kāda laika saprot, ka nav saderīgi strādāt kopā, jo vienam liekas, ka otrs strādā mazāk un saņem vairāk.
Autors šajā gadījumā iesaka jau sākotnēji strikti vienoties par katras dalībnieka konkrētajiem uzdevumiem, pienākumiem un attiecīgi adekvātu atalgojumu par padarīto. Jo ir svarīgi saprast, ka visi cilvēki nav vienādi, un it īpaši spilgti tas izpaužas biznesā, jo vienam labāk padodas mārketinga jautājumi otram – ražošanas organizatoriskie jautājumi, trešajam – finanšu un juridiskās lietas, bet ceturtais spēj visprasmīgāk „pārredzēt laukumu”, tas ir, būt ilgtermiņa stratēģim. Viennozīmīgi nav ieteicama pienākumu un uzdevumu dublēšanās, jo tas neļauj redzēt katra dalībnieka konkrēto veikumu un, otrkārt, var radīt nevajadzīgas domstarpības par to, kurš konkrēto darbu izpilda kvalitatīvāk vai efektīvāk.
…
