H. Mintzberg apkopo pieņēmumus par plānošanas pieeju šādā veidā:
• stratēģijas veidošanas procesam jābūt kontrolētam, apzinātam un formālam procesam, sadalītam atsevišķos posmos, tā ka katrs tiek attēlots kontrolsarakstos un ar atbalsta metodēm.
• atbildību par procesu kopumā principā gulstas uz ģenerāldirektoru, tātad praksē atbildība par tā izpildi gulstas uz personāla plānotājiem.
• Stratēģijai sākotnēji jābūt pilnībā „izplaukušai”, lai to varētu izskaidrot, un pēc tam īstenot plānoto. Pievēršot detalizētu uzmanību mērķiem, budžetam, programmām un dažādu veidu darbības plāniem.
Uzņēmējdarbības plānošanai brīvu tirgus attiecību veidošanās ekonomiskais pamats starp dažāda veida un lieluma organizācijām. Plānošanas procesā tiek nodrošināts nepieciešamais līdzsvars starp produkcijas ražošanu un patēriņu, tirgus pieprasījumu un ražotāju piedāvājumu. Plānošanai jānodrošina maksimāla ražošanas apjoma sasniegšana un visu rīcībā esošo resursu un faktoru efektīva izmantošana. Tā kā planošana risina dažādas organizācijas problēmas (ražošanas saimnieciskās un organizatoriskās, vadības, finanšu, utt.) vienlaikus orientējoties uz nākotnes lēmumiem, tad svarīgi ņemt vērā plānošanas procesā, ka jebkuras pastāvošās problēmas risinājums jāuzskata par līdzekli nākotnes raksturlielumu sasniegšanai. Tas nozīmē, ka katra plānošanas procesa galamērķu izvēle ir cieši saistīta ar iespējamiem līdzekļiem un paņēmieniem to izpildes nodrošināšanai. Organizācijas darbības problēmas jāapskata savstarpējā ciešā saistībā, risinājumu meklējot sistemātiskā un kompleksā plānošanā.
…