Uzvedības kultūras veidošanas jautājumi

Tomēr vēl aplamāk būtu par to klusēt un uzskaitīt, ka viss atbilst pasaules kārtībai, - tas nepārprotami veicinātu sliktas gaumes un manieru izplatību. Problēma - kā atrast pareizāko veidu un vārdus, lai cilvēkiem izskaidrotu, ka uzvedība uz skatuves, filmā vai izklaides šovā principiāli atšķiras no uzvedības reālajā dzīvē, piemēram, starp uzvedības modeli kāzās, bērēs vai oficiālā pieņemšanā. Atrast neapstrīdamus argumentus uzvedības kultūras noteikumu ievērošanai nav nemaz tik viegli, kā šķiet pirmajā acumirklī. Runa nav tikai par pedagoģiskām grūtībām. Pirmām kārtām, tā ir robežu izzušanas problēma starp mākslu un dzīvi, izdomu un realitāti, tēlu un īstenību. Tradicionāli sabiedrībā ir noteiktas visai stingras robežas starp savējiem un svešiem, pareizo un aplamo, labo un slikto, taču arī tās šodien ir zaudējušas savu lomu un kļuvušas diezgan nosacītas. Dzīves demokratizācija un dažādu darbības sfēru tuvināšanās neļauj viennozīmīgi formulēt viennozimigas pareizas uzvedības principus. Neskatoties uz to, cīņā ar nekaunību, arī tikumu uzlabošana un patiesas kultūras veidošanā laiku laikos kalpojusi kāda droša un izsenis pārbaudīta metode - atdarināšanas cienīgs paraugs, kas patiešām spējis mainīt cilvēka tikumu. Gan pasaules, gan latviešu mākslas mantojums sniedz šādus pārliecinošus tikumības, cēlsirdības un godīguma paraugus. Kaut arī, pavisam godīgi izvērtējot mūsdienu mākslu, reizēm gribas atgādināt (tiesa, nedaudz pārfrāzējot) kāda populāra literārā varoņa teikto - ''mēs esam atbildīgi par tiem, kuri ir pieradināti ar mūsu gara darbiem''. Šos vardus pilniba var attiecinat uz atdarinašanas procesu un zinašanu saturu nodošanu. …