Vadības funkcijas, koordinēšana un motivēšana

Motivēšana ir svarīga menedžmenta funkcija, kas ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus. Bet motivējums ir noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā. Darbinieku darbība ir atkarīga no šādiem faktoriem: prasmēm un spējām, resursiem un no motivēšanas. Motivēšanas sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Organizāciju vadītāji parasti cenšas atrast drošas saites starp personāla motivēšanu un sekojošu efektīvu darbību organizācijas labā, tāda veidā panākot harmoniju starp individuālajiem un organizācijas mērķiem. Motivēšana ir dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus. 1
Motivēšanas modeļi:
• Tradicionālais modelis, kas saistās ar F.Teiloru un zinātniskā menedžmenta skolu. Saskaņā ar šo skolu svarīgs menedžera uzdevums bija pārliecināties, ka darbinieki savu garlaicīgo, vienmuļo darbu veic efektīvi. Lai motivētu strādniekus strādāt labi, menedžeru rīcībā bija apmaksas sistēma, jo vairāk strādnieks saražoja, jo vairāk viņš nopelnīja;
• Savstarpējo attiecību modelis – E. Meijo atklāja, ka ļoti liela nozīme ir darba vides sociālajām attiecībām, tāpēc motivēšanas plāns ir sekojošs: darbinieki ir neaizstājami un vajadzīgi;
Cilvēku resursu modelis teorētiķi apgalvoja, ka darbinieki tiek motivēti ar lielu skaitu faktoru, kā piemēram, vajadzība pēc sasniegumiem un pašapliecināšanās.
…