Valodas būtība

4. uzdevums. Raksturojiet valodas procesus! ( 26 punkti)
• ( 1p.) Saziņa var īstenoties 2 veidos: verbāli un neverbāli.
• (1p.) Rakstība ir jaunāka / senāka par valodas mutvārdu formu. Tā radās, lai grafiski atveidot valodas skaņu.
• (3p.) Savā attīstībā rakstība „ir izgājusi” 3 posmus:
a) piktogrāfiju jeb bilžu rakstību;
b) ideogrāfiju jeb jēdzienu rakstību;
c) fonogrāfisko jeb skanisku rakstību.
• (3p.) Arī mūsdienās katru no šiem rakstības veidiem iespējams saskatīt, piemēram:
a) piktogrāfiju var redzēt ceļa zīmēs, ikonās - grafiskā interfeisa elementos;
b) Ideogrāfisko rakstību var ieraudzīt hieroglifos un ķīļu rakstos;
c) Fonemātisko skaņu rakstību var saskatīt alfabētā vai burtu veidos (rakstītie burti un iespiestie burti) .
• (3p.) Latviešu valodas rakstības pirmsākumi meklējami 16. gs., to sāka veidot vācu mācītāji uz latīņu alfabēta pamata. • (2p.) Par latviešu literārās valodas pirmsākumiem tiek uzskatīts laiks, kad darbojās jaunlatvieši ( 19. gs. 50. gadi). • (4p.) Latviešu literārās valodas pamatlicēji ir Jānis Alunāns, Juris Alunāns un Atis Kronvalds. Jaunvārdu meistars bija Andrejs Upīts.
• (3p.) Aktīvi latviešu valodas kopēji līdz 20. gs. vidum bija Krišjānis Ancītis, Alvils Augstkalns, Hermanis Bendiks.
• (6p.) Mūsdienās ar latviešu valodas kopšanu nodarbojas J.Endzelīns –. Literārās valodas normu attīstības jomā, K.Mīlenbahs – ortogrāfijas jomā, Ozols - filoloģijas jomā.
…