Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parāds

Keinsisma praktiskās programmas sākuma tēze saistās ar atziņu. Ka tirgus ekonomika pēc savas dabas ir nestabila. Pašpiemērošana mainīgiem apstākļiem nespēj nodrošināt pastāvīgu makroekonomisko līdzsvaru starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu. Šī iemesla dēļ nepieciešami aktīvi valsts pasākumi, lai stimulētu koppieprasījumu. Vienlaikus valstij jāīsteno anticikliska politika, nepieļaujot ne ekonomikas pārkarsēšanu, ne lejupslīdi, ne depresīvi stāvokli. Šie valsts pasākumi ir galvenokārt īslaicīga rakstura un orientēti uz koppieprasījumu.
Bet pretēji keinsisma teorijai ir izvirzīta monetārisma viedoklis. Tā sākuma tēze ir atziņa, ka privātā tirgus saimniecība ir stabila, pašregulēšanās, atgrezeniskā saite, pateicoties tirgus „neredzamai rokai”, nodrošina makroekonomisko līdzsvaru starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu. Valsts aticikliskā politika tikai pastiprina konjunktūras svārstības. Uzņēmēju prognozes kļūst nedrošas un rosina no rītdienas viedokļa neadekvātu lēmumu pieņemšanu. Valsts, balstot uzņēmējus ar visādām subsīdijām, nodokļu atlaidēm utt., tikai grauj konkurences pozitīvo spēku, tas iedarbību. Uzņēmumi nespēj pielāgoties neizbēgamajām struktūras izmaiņām, tirgus konjunktūrai. Atgrezeniska saite starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu lāgā nedarbojas. Ekonomiski kataklizmas kļūst neizbēgamas. Tātad valsts pasākumiem makroekonomiskā līdzsvara nodrošināšanai jābūt ilglaicīgiem un orientētiem uz piedāvājuma stimulēšanu.
…