‘Valsts’ ir viens no tiem vārdiem, kuru cilvēki lieto bieži un dažados kontekstos, un katram veidojas savs priekštats par to, ko apzīmē ar šo vārdu.
Valsts jēdzienu var iedalīt: 1 zinātniskos
2 ideoloģiskos.
Nereti šo jēdzienu ideoloģiskais un zinātniskais elementi tik cieši savijas kopā, ka reizēm ideoloģiskais pat pakļauj sev zinātnisko. Un tomēr neatkerīgi no tā teorētiskai valsts izpratnei, salidzinot ar ikdienas, ir tā priekšrocība, ka tā apkopoti atspoguļo samērā daudzu kaut kādā ziņā vienveidīgu valstu svarīgākās īpašības.
Apskatot tos, vispirms jāņem vērā valsts vēsturiskā attīsība, kas nosaka arī valsts teorētiskās izpratnes izmaiņas. Līdz ar to veidojas un laika gaitā nomaina cita citu arī dažādas valsts teorijas. Daļēji šo procesu var konstatēt, iepazīstoties kaut vai ar dažām valsts definīcijām vai ietekmīgām izpratnēm.
Pavisam nesen dominējošais uzskats bija tāds, ka „ Valsts – ekonomiski valdošās šķiras politiska organizācija, varas ierocis, ar kura palīdzību valdoša šķira realizē sabiedrības vadīšanu un apspiež savas šķiras pretiniekus”.
„Valsts – sabiedrības teritoriāla organizācija, kas ar publiskas varas mehānismu nodrošina sabiedrības nepieciešamo pārvaldīšanu, panākot kopsabiedrisko un dažādu sociālo grupu un indivīdu interešu sakārtošanu valdošas sociālās grupas interešu interpretācijā.
Uz to pamata veidojas dažādas sabiedriskās un politiskās organizācijas, kas ietekmē valsts institūcijas un līdz ar to nosaka valsts politiku.Pateicoties tādai darbībai, valsts kļūst par vispārējās gribas, sabiedrības locekļu kopējo intetrešu realizācijas universiālu līdzekļi.
Valsts ir publiskas politiskas varas organizācijas un funkcionāšanas tiesiskā forma ( vispirms no starptautisko tiesību viedokļa).
Valsts pilnīgāka jēdziena izveidošanai parasti izmanto tās pazīmes.
Pazīmes:
1.Nācija
2.Kopējā teritorija.
3.Valstiskuma institucionalitāte.
Valsts vara nav patvaļīga vardarbība, ja to ierobežo nepieciešamība ievērot cilvēka tiesības.
…
