Valsts vara, tās dimensijas

Kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi. Roberts Dāls plurālisma pamatlicējs uzskatīja, ka vara sabiedrībā nav koncentrēta vienā vietā, bet tā ir sadalīta vairāku interešu grupu starpā. Viena jautājuma risināšanā dominē viena grupa, cita jautājuma risināšanā otra. Šī nevienlīdzība ir leģitīma. Šajā situācijā parādās atklātie konflikti. Šis tiek uzskatīts par klasisko plurālismu.

Klasiskais plurālisms uzskata, ka visiem ir vienādas tiesības un valdība izvirza visām problēmām vienādas prasības. Notiek sadarbība starp interešu grupām, politiķiem un
Reformētais plurālisms saka, ka praksē nav grūti atrast grupas, kas izslēgtas no politikas veidošanas uz ilgāku laika posmu. Ikdienas politika visai reti tiek koordinēta. Praksē ir divas pieejas – a) tā iekļauj sevī vairākas interešu grupas. Politiķus, masu mēdijus un šī pieejams dēvējam par problēmu tīklu. Visi bieži politika tiek veidota pēc cita modeļa b) ministrijas sadarbojas tikai ar vienu vai dažām interešu grupām, konsultējas ar tām, viņām nosūta uz ekspertīzi dažādu pieņēmumu projektus un lēmumus. Tā dēvējam par policy of community (politikas kopība). Šis ir slēptais politikas modelis.
Politikas veidošanai ļoti bieži ir sektorāls raksturs, kas nav uztverams viennozīmīgi negatīvs.

Elites pieeja uzskata, ka sabiedrība dalās tajos kas valda un ko pārvalda. Vara saglabājas mazākuma rokās. …