27. Autoritārisms kā valsts politiskais režīms.
Jeb autokrātija ir politiskas varas sitēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts valdītāja rokās
Vēsturiski valdījis visilgāk, Balstīts reliģijā
Neveic masu represijas, nekontrolē katras personas soli
Visur, kur nav varas dalīšana
Tas ir nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs
Absolūtās monarhijas (parasti reliģisks attaisnojums kāpēc persona ir pie varas) un diktatūras (ideoloģisks attaisnojums)
Ulmaņa režīms
Autoritārismā pie varas ir viena persona vai grupas
Autoritārisma pazīmes – kontroles neispējamība par varu no tautas puses, varas un politikas monopolizācija, kontrole pār ekonomiku un finanšu plūsmām, politisko tiesību un brīvību ierobežošana
28. Varas leģitimācija: jēdziens un problemātika.
Leģitimitātes jēdziens: politiskās varas iezīme, ko tai piešķir pilsoņu pārliecība par varas nesēju īstenotās politikas taisnīgumu. Nošķir no legalitātes jeb formālās atbilstības likumiem, kas pilsoņu izpratnē var būt arī netaisnīgi.
Leģimitātes veidi: iekšējā (atbalsts varai nāk no tautas) un ārējā (atbalsts varai nāk no citām valstīm, ārpolitikas līmenī)
29. Sociāli atbildīga valsts: jēdziens, tā vēsturiskās saknes un nozīme mūsdienu valsts politikā.
Sociālas valsts princips ir nesaraujami saistīts ar tiesiskas valsts principu.
Sociāli atbildīgas valsts idejas vēsture
• Vecajā Derībā ir noteikts, ka sabiedrībai ir jānodrošina trūcīgo ebreju iztikas minimums, t.i., tiek izvirzītas prasības sociālai atbildīgai sabiedrībai.
• Dabisko tiesību teorija nosaka, ka katram ir tiesības uz dzīvību, katram piemīt cilvēka cieņa, kuras viens no pamatiem ir iztikas minimums.
XVIII gs. Eiropā sociāli atbildīgas sabiedrības vietā sāk stāties sociāli atbildīga valsts un sāk pieņemt likumus par nabagiem, kuros vietējām kopienām tika noteikts pienākums sniegt tiem palīdzību.…
