Valūtas apmaiņas kursi un starptautiskā monetārā sistēma

4. Brīvi konvertējamās valūtas pazīmes.
Nacionālo valūtu var ieskaitīt brīvi konvertējamo valūtu grupā, ja tai piemīt visas šīs pazīmes:
1. nacionālo valūtu brīva apmaiņa, kā rezidentiem, tā nerezidentiem pret jebkuru ārzemju valūtu;
2. jebkuras valūtas brīva un neierobežota ievešana valstī;
3. valūtas kurss, kas atspoguļojas piedāvājuma un pieprasījuma samērā;
4. nacionālās valūtas brīva izmantošana jebkurās tirdzniecības un finansu operācijās;
5. iespēja izmantot nerezidentu nacionālo valūtu visā pasaulē;
6. iespēja rezidentiem glabāt īpašumā un brīvi rīkoties ar ārzemju valūtu;
7. pārliecība par to, ka valsts nacionālā valūta necietīs finansu krahu;
8. pieprasījums pēc konkrētās valsts nacionālās valūtas pasaules valūtas biržās.8

5. Kad un kāpēc tika izveidota Eiropas Valūtas sistēma? Kādas valūtas kursa svārstības tika paredzētas šajā sistēmā un attiecībā pret kādu valūtu?
Jamaikas sistēmas ietvaros, sākot ar 1979. gada 13. martu, sāka darboties Eiropas valūtas sistēma (EVS). Tanī iestājās vairākums Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEK) valstu. EVS mēģināja saglabāt valūtas kursu stabilitāti starp EEK valstīm, nosakot fiksētus kursu samērus. Attiecībā pret valstu valūtām, kas EEK neietilpa, piemēram, ASV un Japānu, darbojās brīvi peldošie kursi.
EVS pamats bija Eiropas naudas vienība ekijs – European Currency unit (ECU), kas balstījās uz tā saukto valūtas grozu. Tā emisija daļēji pamatojās uz zelta dolāriem (20% no Eiropas Kopienas valstu zelta valūtas rezervēm).9 Eiropas valūtas kursa mehānisms (VKM) noteica to, ka katras dalībvalsts valūtas maiņas kursam bija ierobežots šaurs svārstību diapazons (+/-2,25%) attiecībā pret atsauces vērtību. Par atsauces vērtību kalpoja ekijs.10
…