Valūtas sistēmas

Jo plašāk izvēršas starptautiskās ekonomiskās attiecības, jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma. No pagājuša gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam starptautiskie norēķini stabili balstījās uz zelta standartu. Starpvalstu naudas norēķinus kārtoja :
• Ar zelta monētām(ievērojot to svaru un zelta raudzi)
• Ar banknotēm, ko brīvi varēja mainīt pret zelta monētām
Pēckara haosa apstākļos, ievērojot inflācijas postošo ietekmi, daudzās valstīs radās manāma nostaļģija pēc zelta standarta. Tas sāka atdzimt zelta stieņu standarta formā. Šo sistēmu atļāvās ieviest tikai valstis ar lieliem zelta resursiem. Otrs pasaules karš pamatīgi sajauca norēķinu sistēmu. Nesakārtotība, brīžiem patvaļa starptautiskos norēķinos, maksājuma atlikšana uz tā saucamajiem labākajiem laikiem pamatīgi saārdīja zelta standartu.
Divas sistēmas, kas centās glābt ieilgušo krīzi :
o Bretonvudsas valūtas sistēma
o Jamaikas sistēma

Bretonvudsas valūtas sistēma

44 valstu finansu speciālisti, kas pārstāvēja antihitlerisko koalīciju, ieskaitot PSRS, ASV un neatkarīgās valstis centās ieviest vienotu valūtas sistēmu.
Galvenās šīs sistēmas pazīmes :
• Pirmo reizi ekonomikas vēsturē tika radīta starpvalstu regulējama pasaules valūtas sistēma.
• Tika nodibināts Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – virsnacionāla organizācija, kuras statūtu ievērošana un sekošana tiem bija obligāts pasākums visām neatkarīgajām valstīm un to centrālajām bankām. Šī sistēma gādāja par valūtas sistēmas stabilitāti un kārtību, kā arī sniedza konsultatīvu palīdzību valstīm.
…