Vecāku un bērnu savstarpējā pieķeršanās - cilvēka veselīgas attīstības priekšnoteikums

Tā ir patiesa grāmata, par reālām lietām, kas notiek ģimenēs. Varu droši apgalvot, kad mums ik vienam ir gadījies saskarties ar šīm problēmām.
Grāmatas V. lekcijā Vardarbība ģimenē Dž. Boulbijs raksta par savstarpējām attiecībām ģimenē, starp vecākiem un bērniem, kur notiek vardarbība. Vērojot māmiņas un bērniņa attiecības sabiedrībā (veikalā, uz ielas, medicīnas iestādēs, u.c.), var daudz ko secināt par šo ģimeni. Mums liekas, ja cilvēks reiz ir izdzīvojis vardarbību pret sevi, tad nebūs vardarbīgs pret saviem bērniem. Diemžēl mēs kļūdāmies. Tas nāk no vienas paaudzes otrā, un pret sevi izjusto vardarbību vērš pret saviem bērniem, vai tuvajiem cilvēkiem. Bez fiziskas iedarbošanās, vecāki uz bērnu iedarbojas arī psiholoģiski. Piedraudot bērnam ar aiziešanu no mājām uz neatgriešanos, vai ar fizisku izrēķināšanos un pat nogalināšanu. Šādās ģimenēs auguši bērni ir agresīvi, grūti iedzīvojas jaunos apstākļos, bieži raud. Bieži mātes pārāk daudz prasa no sava bērna, grib lai viņi būtu tik pieauguši un paši rūpētos par savu mammu un nevis otrādi. Bet tiklīdz bērns pats prasa uzmanību un rūpes, māte paliek nikna. Galvenais cēlonis tam ir sociālais stāvoklis un izolētība no sabiedrības. Katrs cilvēks vēlas būt mīlēts un cienīts, bet tiklīdz tā nav jūtas vientuļš, neaizsargāts un nevienam nevajadzīgs. …