1919. gada 28. jūnijā Versaļas pilī tika noslēgts miera līgums. Bija pagājuši tieši pieci gadi, kopš serbu studenta šāvieni bija sākums lielai un asiņainai traģēdijai - Pirmajam pasaules karam. Versaļā bija risinājušies svarīgi Lielās franču revolūcijas notikumi, kas pielika punktu monarhijai Francijā. Vietā, kur kādreiz tika proklamēta Vācijas impērija, tās mantiniekiem bija jāparaksta, pēc vāciešu domām, pazemojošs miera līgums. Versaļā pasludinātā Vācijas impērija nepastāvēja pat piecdesmit gadus. Arī Versaļā noslēgtais miera līgums ilgi gaidītās drošības vietā neradīja priekšnoteikumus ilgstošai politiskai stabilitātei.
Pirms miera līguma parakstīšanas, ilgu laiku bija noritējušas konsultācijas starp uzvarētājām lielvalstīm. ASV un Anglija bija ar mieru ievērot arī Vācijas intereses, bet Francijas premjerministrs Klemanso nostājās pret Vāciju. Izstrādājot miera līgumu, tika ievēroti galvenokārt Klemanso priekšlikumi. Vācijai bija jāšķiras ne tikai no aizjūras kolonijām, bet arī no teritorijām pašā Vācijā. Noslēdzot Versaļas miera līgumu, Vācija zaudēja apmēram astoto daļu no savas teritorijas, turklāt robežas Vācijai bija noteiktas loti neizdevīgi. Jaundibinātā Polijas valsts ieguva izeju uz Baltijas jūru, atņemot Vācijai Dancigas (Gdaņskas) ostu un prāvu teritoriju, kas atšķēla Austrumprūsijas apgabalu no pārējās Vācijas. Polija ieguva teritorijas, kurās dzīvoja daudz vāciešu.…
