Ogļhidrāti piedalās nepārtraukti notiekošos enerģētiskos procesos, un tos lielos vairumos patērē aknas, muskuļi un cita organisma audi. Cilvēka organismā vielu maiņas procesā tiek uzturēta nemainīga ogļhidrātu (cukura) koncentrācija asinīs un citos audos. Nepieciešamā ogļhidrātu rezerve nogulsnējas aknās un muskuļu audos īpašas vielas veidā, ko sauc par glikogēnu jeb par dzīvnieku cieti. Ogļhidrāti praktiski ir tikai augu valsts produktos, dzīvnieku valsts produktos ogļhidrāti ir niecīgos daudzumos dzīvnieku cietes glikogēna veidā. Ogļhidrāti ir arī pienā – piena cukura veidā. Pēc ķīmiskā sastāva un bioloģiskās vērtības ogļhidrāti nav vienādi. Izšķir šādus ogļhidrātu veidus – cukuri, ciete, šķiedrvielas (celuloze) un pektīnvielas.
Tauki.
Tauki organismā galvenokārt ir enerģijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā. Bez tam organismā ir tauku rezerves, kas sakopotas taukaudos zem ādas, ap iekšējiem orgāniem un citur. Rezerves tauku daudzums zemādas taukaudos mainās atkarībā no uztura, vecuma un citiem faktoriem. Taukaudi veido hormonus. Tauki pasargā organismu no atdzišanas un amortizē iekšējos orgānus. Tauki nepieciešami, lai organismā uzsūktos taukos šķīstošais A, D, E un K vitamīns, kā arī A vitamīna provitamīns ß- karotīns. Tauki vajadzīgi normālai smadzeņu darbībai, ādas un matu veselībai. Savukārt uzturā tauki uzlabo ēdiena garšu un rada sāta sajūtu.Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem. …
