Vēsturiskā deja - menuets

Menueta rašanās

Menuets ir svinīga Francijā radusies sarīkojumu deja, ko izpilda divas personas, ¾ ritmā. Franču – menuet, itāļu – minuetto, angļu – menuet, minuet, kas nozīmē mazs, glīts, smalks (radies no latīņu valodas vārda menu pamazinājuma formas). Iespējams, ka šāds nosaukums dots, jo dejā ir īsi, mazi soļi. Periodā, kad menuets bija modes deja, tā bija lēna, ceremoniāla un gracioza deja. Dažās valstīs vēlāk menuets kļuva pat par tādu kā tautas deju, piemēram, Zviedrijā un Somijā. Menuets ir cēla galma deja, kas savu lielāko popularitāti guvis 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta sākumā.

Mūzika

Tāds pats nosaukums dots arī muzikālai kompozīcijai, kas rakstīta tādā pašā ritmā un radusies tajā pašā laikā, taču muzikālās kompozīcijas ritms (ja tās pavadījumā netiek izpildīta deja) ir ātrāks.
Menuets kā muzikāla kompozīcija radies 17. gadsimta beigās operā, ko pirmais ieviesa Žans Batista Lullijs. Tas tika piemērots svītai, tādu komponistu kā Johana Sebastiana Baha un Georga Fridriha Hendeļa daiļradē. Citas dejas, kas baroka laikā piemērotas svītai, nav guvušas īpašu atsaucību, bet menuets tādā veidā nodrošināja sev popularitāti. Itāļu komponistu menueti parasti bija ātrāki un dzīvīgāki, reizēm rakstīti 3/8 vai 6/8 ritmā. Menuets bieži tika dejots kā fināla deja itāļu uvertīrā. Citi slaveni menuetu autori – Jozefs Haidns, Ludvigs van Bēthovens.
…